Cik tas ir skaisti, ja tevi atceras! Pēdējo nedēļu laikā jūtos kā populāra ārzemju kinozvaigzne. Iedomājieties — no rīta atveru pastkastīti, tā pilna dažādām reklāmām un bukletiem, bet, galvenais, skaistu vīriešu portretiem. Un viņiem visiem tik žēlīgs un patiess skatiens, ka mana sirds staro — nu, kā par viņiem var nebalsot! Vakarā atkal tas pats. Tagad vakaros jūtos kā bibliotēkā — man taču jāizlasa visi solījumi un jāizlemj, par ko balsot. Tas nu gan man ir grūts uzdevums. Ja ļautu, es par visiem nobalsotu — tik skaisti viss sarakstīts!
Vakar nopūlējos līdz pusnaktij — pastkastītē bija krāšņs buklets ar 15 portretiem. Es katru apskatīju ar palielināmo stiklu — mani interesēja, kādas štātes topošajām deputātēm. Secināju: garlaicīgi tērpušās un drūmām sejām — it kā uz bēru mielastu sanākušas. Tikai viena tāda smaidīga un gaiša. Ja izlemšu balsot par šo sarakstu, smaidīgajai plusiņu pievilkšu.Žēl, šodien viss jau būs beidzies, un es atkal pāris gadus nevienam nebūšu vajadzīga.