Jaungada sagaidīšana, šķiet, bija tik nesen, bet janvāris jau pusē. Pēc svētku laika iestājies klusāks un pelēkāks periods, gluži kā dabā. Tomēr ir notikumi, kas sapurina mierīgo ikdienu.
Lai arī pēdējā laikā novadu reformas gaitas apspriešana bija nedaudz pieklususi, aizvadītajā nedēļā atbildīgās Saeimas komisijas deputāti sāka izskatīt iesniegtos priekšlikumus, kuru ir ne mazums — vairāk nekā 300. Interesanti, ka garākās diskusijas neizvērsās par līdz šim lielākajiem pašvaldību iebildumiem, bet par ieceri, kā tad nosaukt jaunās teritorijas, un ir ierosinājums novadus pārdēvēt par apriņķiem. Nacionālās apvienības frakcijas deputāts Jānis Dombrava skaid-
roja, ka šādas izmaiņas ļautu vārdu “novads” izmantot atbilstoši tā kultūrvēsturiskajai nozīmei, proti, Kurzemei, Zemgalei, Vidzemei un Latgalei. Par to gan skeptiski noskaņots vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, jo jēdziens “novads” un “novada dome” lietots desmitos likumu un noteikumos. Nosaukuma maiņa nozīmētu lielus izdevumus. Vismaz šajā reizē viņš lūdza politiķus izvērtēt, vai tas ir lietderīgi un vai pievienotā vērtība ir tik augsta, jo attiecībā uz pašu reformu šāda uzstādījuma nav.
Interesants šķiet ierosinājums veidot “nulto” pašvaldības līmeni, kas būtu pagastu vai pilsētu zemākā līmeņa vēlētas struktūras, strādātu pēc brīvprātības principa un veiktu kādas elementāras saimnieciskās darbības. Kādas konkrēti, vēl neviens nezina, un rodas iespaids, ka nav lielas nojausmas ne par saturu, ne nosaukumu. Iznāk, ka var arī tā — nosaucam kaut ko par “nulli” un tad jau izdomāsim, ko ar to darīt tālāk.
Zem Valsts kontroles lupas nonākusi Valsts robežsardze, kurai pārmet pārkāpumus līdzekļu izšķērdēšanā, ierīkojot valsts robežas joslas.
Pārmetumi publiski izskan ļoti skaļi un pārliecinoši, lai gan iekšlietu ministrs Kaspars Ģirģens par to visu ir ļoti pārsteigts. Runa nav par dažiem tūkstošiem, bet vairākiem miljoniem eiro, kas dāsni plūduši valsts robežas virzienā. Tagad kādu laiku abas puses skaidros notikušo, lai katra pierādītu savu taisnību, bet pēc būtības jau nekas nemainīsies — ja ir iespēja tērēt valsts naudu, tad tas arī tiek darīts ar vērienu, jo nav jau sava kabata.
Dažkārt šķiet, ka Valsts kontroles darbību pārņem bezspēcības izjūta — tai ir dots uzdevums pārskatīt, cik lietderīgi tiek tērēta valsts nauda, daudz ko arī izdodas atklāt, bet pēc tam viss noklust. Parunā, pašausminās, bet rīcība neseko. Tagad iestāde sākusi jaunu saziņas veidu ar sabiedrību — podkāstus. Neesmu iedziļinājusies vārda izcelsmē, bet pirmais iespaids ir — nu gan podi kāpostos! Tā iestādei būšot iespēja paust savas pārdomas par paveikto, runāt par likumiem un citiem būtiskiem jautājumiem. Ja valsts iestādei jāķeras pie pārdomām par pārkāpumiem, tas patiesi atgādina bezspēcību notiekošā priekšā.
Iespējams, šādā podkāstā varētu apspriest jautājumu par politiskajām partijām, kuras saņems finansējumu no valsts budžeta. Topošais Tieslietu ministrijas noteikumu projekts par politiskajām organizācijām piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietojumu paredz liegt saņemtos līdzekļus izmantot, lai iegādātos pārmērīgi dārgas lietas vai pakalpojumus, tostarp alkoholu ballītēm. Partijām piešķirto valsts līdzekļu izmantošanas kontroli gan veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, bet arī tā darbība ne reizi vien parādījusi, ka apņemšanās vērsties pret pārkāpumiem ir, bet lietas novest līdz galam tomēr ne vienmēr var.
Pasauli satricināja nesen notikusī aviokatastrofa pie Teherānas. Pēc sākotnējās neziņas par tās iemesliem Irāna atzinusi, ka notriekusi Ukrainas lidmašīnu, kurā dzīvību zaudēja visi 176 cilvēki. Nelaime notikusi cilvēku kļūdas dēļ, jo tobrīd valstī pastāvējuši visaugstākā līmeņa ienaidnieka draudi, un tā noturēta par naidīgu lidmašīnu. Irānas prezidents Hasans Ruhani izteicis visdziļāko līdzjūtību bojāgājušo ģimenēm, un sola, ka izmeklētāji turpinās darbu, lai noskaidrotu atbildīgos par šo nepiedodamo kļūdu un sauktu viņus tiesas priekšā.
Nekas no tā gan neatgriezīs šo cilvēku dzīvības un nemazinās tuvinieku sāpes. Kā tviterī paziņojis Irānas ārlietu ministrs Džavads Zarifs, ASV avantūrisma izraisītās krīzes laikā cilvēciska kļūda noveda pie katastrofas. Tāpēc to nekādi nevar nosaukt tikai par vienu kļūdu, bet nepārdomātu lēmumu virkni, kuru mērķis ir ietekme un savas varas noteikšana. Grūti gan iedomāties, ka pasaulei pietiks spēka un saprāta rīkoties citādāk. Lielvalstis cenšas spēlēt pēc saviem noteikumiem, bet pārējās ir tikai kā sīki bandinieki.
Mums Latvijā tie gan šķiet tāli notikumi, tāpat kā mežu un krūmāju ugunsgrēki Austrālijā. Tomēr, skatot ziņas televīzijā vai lasot par to interneta portālos, grūti palikt vienaldzīgiem. Ugunsnelaime, pret kuru cilvēki ir bezspēcīgi. Cieš ne tikai iedzīvotāji, bet arī daba, un var teikt, ka pēc šiem notikumiem Austrālija vairs nebūs tāda, kā iepriekš. Liesmas pamazām izdodas ierobežot, bet vajadzēs ilgus gadus, lai mazinātu uguns pēdas un dabā viss atgrieztos ierastajās sliedēs. Cēlonis mežu un krūmāju ugunsgrēkiem Austrālijā ir gan daba, gan arī cilvēciska kļūda, un sekas tam ir katastrofālas. Varbūt kādam tas liks padomāt, pirms nevērīgi rīkoties pat ar vismazāko liesmiņu, jo vairumā gadījumu daudz kas atkarīgs no cilvēka.
Daudzas valstis, arī Latvija sniegs atbalstu Austrālijai, un tas ir brīdis, kad visiem jāsadodas rokās.
Austrālijā izmisīgi gaida spēcīgākas lietavas, kaut kur Āfrikā cilvēkus pārsteidzis sniegs, bet Latvijā to nevaram un nevaram sagaidīt. Pelēkās dienas reti nomaina saulainās, toties janvārī varam priecāties par ziedošiem augiem un pat gailenēm mežā. Tikpat nemierīga kā situācija pasaulē, arī daba atkāpusies no savas ierastās kārtības. Kaut kas tāds piedzīvots arī pirms pāris gadiem, bet tomēr cerams, ka tas ir tikai kārtējais dabas untums, un ziema pie mums atnāks. Ja ne šogad visā savā krāšņumā, tad vismaz nākamgad.
Sandra Pumpure, laikraksta “Staburags” korespondente
