Tā kāda māmiņa raksturoja Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojumu, kas pieņemts šīgada maijā, par piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligāto sagatavošanu skolai.
Tā kāda māmiņa raksturoja Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojumu, kas pieņemts šīgada maijā, par piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligāto sagatavošanu skolai.
Reāli domājoši cilvēki diezin vai tādu rīkojumu pieņemtu. Varbūt tiešām obligātās ārstu pārbaudes vajadzētu iziet arī visiem augstākstāvošajiem ierēdņiem, kuri izdod rīkojumus, kas skar tūkstošiem cilvēku? Viens ir rīkojumu uzrakstīt, otrs — to realizēt. Piemēram, Norvēģijā lēmumu par skolas gaitu sākumu no sešiem gadiem gatavoja trīs gadus, laikus par to informējot sabiedrību. Var jau būt, ka mēs esam superģēniji — lēmumu pieņemam maijā, bet septembrī to realizējam.
Pirmsskolas programma paredz trīs līdz četras mācību nodarbības ik dienu divu gadu garumā. Vai kādam rūp, kā lauku bērns nokļūs mācību vietā? Dažās Aizkraukles rajona skolās domāts bērnus apmācīt pat divās maiņās, jo nav telpu. Vairākās skolās mācību sākums paredzēts jau astoņos no rīta. Ja kāda māmiņa savu piecgadīgo atvasi iedomās pati apmācīt, tas nebūs tik viegli izdarāms, jo vajadzēs pierādīt, ka bērniņš nav īsti vesels.
Ja pēc gada, piesakot mazuli skolā, izrādīsies, ka viņš nav apmeklējis skolu, vecākiem izteiks brīdinājumu, bet turpmākajos gados — varēs piemērot naudassodu līdz 50 latiem.
Kāda māmiņa, kurai ir sešgadīga meita, jau saņēmusi sarakstu, kas vajadzīgs jaunajam mācību gadam, tajā skaitā pieminēta arī ābece un četras darba burtnīcas. Savukārt bērnudārza bērni gan nemācās pēc šādas programmas. Vai tādā gadījumā pirmklasnieki būs vienlīdz labi sagatavoti skolas gaitu sākumam?
Turklāt 47 lati, kas atvēlēti viena bērna izglītošanai, ir krietni vien maz šādam projektam.
Ja jau mēs tik ļoti lūkojamies uz Eiropu, tad vajadzēja ņemt vērā arī faktus, ka tikai Luksemburgā pirmsskolas izglītība ir obligāta bērniem no 4 līdz 6 gadu vecumam, bet visās citās ES valstīs, ja arī bērnus skolai sagatavo, tas ir brīvprātīgi.
