Aizvadītā nedēļa, kā ierasts, bija notikumiem bagāta — darbs, treniņi, laiks kopā ar ģimeni mājās. Esmu fotogrāfs, šobrīd aktuāli ir dažādi pasākumi, decembrī daudzi uzņēmumi rīko korporatīvās ballītes darbiniekiem un aicina mani iemūžināt vakaru. Darāmā netrūkst, šis ir viens no aizņemtākajiem periodiem gadā.
Pagājušajā nedēļā skaļas diskusijas raisījās par 2014. gada Soču olimpisko spēļu medaļu pārdali. Viss sākās ar Krievijas skeletonista Aleksandra Tretjakova zelta medaļu, atklājoties pozitīvajiem dopinga rezultātiem, tā pēc noteikumiem tagad pienākas Latvijas sportistam Martinam Dukuram, kurš sacensībās palika otrais. Dukura brālis līdz ar to no ceturtās vietas pakāpjas uz trešo un saņems bronzas godalgu. Tolaik sekoju līdzi olimpisko spēļu norisei un mūsu sportistu panākumiem, taču nezināju par aizdomām, kas krīt pār Krievijas sportistu panākumiem. Ir pagājuši pilni trīs gadi, nākamgad notiks jaunas olimpiskās spēles, taču tik svarīgs fakts atklājas tikai tagad. Manuprāt, tas ir novēloti. Pats esmu sportists, handbola vienības “Skrīveri/Aizkraukle” spēlētājs, tādēļ, manuprāt, kā sportistēm šāda formāla medaļu un vietu pārdale pēc tik ilga laika ir maznozīmīga. Tas īpašais sacensību brīdis jau ir izdzīvots, tā brīža emocijas mainīt nav iespējams. Bez formālās medaļu pārdales pilnīgai vēstures un notikumu mainīšanai nepieciešams vēl atrisināt divas lietas — atņemt krieviem medaļas un latviešiem pasniegt “pareizā kaluma”, kā arī atrisināt prēmiju jautājumu. Šo lietu plānots skatīt nākamā gada sākumā, tomēr jau ir skaidrs, ka tas skars Latvijas valsts budžetu, iespējams, naudu nāksies ņemt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. 2014. gadā tika lemts Martinam Dukuram par otro vietu olimpiskajās spēlēs piešķirt 85 373 eiro pēc nodokļu nomaksas, Tomasam Dukuram — 30 734 eiro. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka par olimpisko zeltu valsts sportistiem izmaksā līdz 142 288 eiro prēmiju. Līdz ar to Martinam Dukuram papildus pienāksies gandrīz 60 000 eiro.
Līdzīgi olimpiskās medaļas tika atņemtas vairākiem Soču olimpiešiem. Zīmīgi, ka valsts atbalstītā dopinga sistēma gaismā nāca tieši mājās — Sočos — notiekošajās olimpiskajās spēlēs. Tik liela krāpšanās nemaz bez augstāko instanču atbalsta nebūtu iespējama. Visas ar sportu saistītās federācijas un valsts pārvaldes zina par jaunākajiem dopingu sarakstiem. Visu laiku šajā jomā notiek pētījumi un pārbaudes, atļautās vielās tiek atrasts aizdomīgs komponents, kā dēļ pati viela nokļūst aizliegto vielu sarakstā. Personīgās pieredzes saskarē ar šīm aizliegtajām vielām man nav, tomēr nav noslēpums, ka dopings dara fizisko noturību spēcīgāku, tādējādi ļaujot uzrādīt augstvērtīgāku sniegumu. Šī nav krievu sportistu pirmā izcelšanās šādā gaismā. Protams, ikviens, kurš pārkāpj noteikumus, ir jāsoda. Pilnībā atbalstu Krievijas sportistu diskvalifikāciju no 2018. gada Phjončhanas olimpiādes. Iespējams, cietīs arī kāds godīgs sportists, tomēr šajā stāstā ir svarīgi saglabāt morāli. Ja tu krāpies, tad jāsaņem sods. Ja krāpšanās notiek valstiskā mērogā, tad arī sodam ir jābūt attiecīgi lielam.
Vienīgais, kas mazliet izbrīna, ir laiks, kad šis jautājums tiek cilāts. Noteikti dopinga lietu varēja atrisināt īsākā laikā, tas notiek tagad — neilgi pirms 2018. gada olimpiskajām spēlēm. Šķiet, ka lieta ir speciāli novilcināta ar mērķi sacelt lielāku ažiotāžu pirms tuvojošajām spēlēm.
Ikdienā kopā ar ģimeni dzīvojam Ogrē. Aizvadītajā nedēļā pašvaldībā diskutēja par iebraukšanas maksas ieviešanu pilsētā. Pilnībā atbalstu šo ieceri. Ogres novada pašvaldība ir viena no retajām, kurai par saviem līdzekļiem jārūpējas par valsts nozīmes ceļu Rīga—Daugavpils. Gadā ceļa apsaimniekošanai vien nepieciešams 120 tūkstošu eiro, nākamgad plānota ceļa asfaltēšana, kura izmaksās 300 tūkstošu eiro. Tā ir liela naudas summa, ko varētu izlietot arī citādāk — labiekārtojot pilsētu. Iebraukšanas maksa palīdzētu segt šīs uzturēšanas izmaksas. Izmaiņas galvenokārt skartu tranzītu, uzņēmumus, kas darbā izmanto smagās automašīnas un nav reģistrētas Ogres novadā. Plānots, ka Ogrē deklarētie iedzīvotāji varēs par velti izmantot maksas zonu, uzrādot ogrēnieša karti. Ja likumu apstiprinās, ogrēniešu kļūst skaitliski daudz. Pagaidām daudz ir tādu, kas dzīvo un strādā Ogrē, taču deklarējušies citos novados. To skaitā esmu arī es, deklarētā dzīvesvieta man ir Skrīveros. Ja izmaiņas notiks, pārdeklarēšos, uzskatu, ka tas ir godīgi pret pašvaldību. Vēlos, lai mani maksātie nodokļi realizējas pilsētā, kurā patiešām dzīvoju.
Politikā aktualizējās jautājums par atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimā. Šī iecere ir laba, ja man būtu balss tiesības, atbalstītu šīs izmaiņas. Pārliecības par to, ka tas sekmētu prezidenta ievēlēšanu, man gan nav. Taču tas būtu solis pretim caurredzamākam procesam, kas apmierinātu sabiedrības zinātkāri un sagādātu jaunas problēmas partijām. Politikā vērojama liela stagnācija, amatus savstarpēji maina vieni un tie paši indivīdi. Grūti ielauzties, ja tu neesi zināms vai ar skaļu vārdu un uzvārdu. Sistēma ir smalki izstrādāta, jauniņie nav vēlami.
Nedēļa beidzās mierīgi, kopā ar sievu un bērniem svinot pirmo adventi. Šis ir laiks, kad gribas mazliet piebremzēt, apcerēt notikumus un izvērtēt padarīto. Baudīt laiku kopā ar mīļajiem. Mūsu skrejošajā gadsimtā esam piemirsuši par mirkļa burvību, ko sniedz vienkāršas lietas. To arī visiem novēlu — priecāties par dzīvi un sīkumiem!
Jānis Zvaigznītis,
fotogrāfs un handbola vienības “Skrīveri/Aizkraukle” spēlētājs
