5. decembrī ir policijas darbinieku profesionālie svētki. Kā ierasts, arī šogad Valsts policijas 97. gadadienā apbalvojumus par aizvadītā gada labi padarīto darbu saņems labākie likumsargi. Starp godalgotajiem ir arī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks Gatis Strazdiņš.
Priekšzīmīgs darbinieks, uzticams draugs, mīlošs vīrs un gādīgs tēvs — šādi Gati Strazdiņu raksturo tie, kas viņu pazīst.
Spontāna profesijas izvēle
Valsts policijā Gatis sāka strādāt uzreiz pēc Policijas koledžas absolvēšanas — 1999. gadā. Īsi pēc Ziemassvētkiem apritēs 17 gadi, kopš ir likumsargs. Gadu gaitā darbavieta palikusi tā pati, mainījies vien ieņemamais amats. Policista pienākumus Gatis sāka pildīt dzimtajā pusē — Skrīveros, ieņemot iecirkņa inspektora amatu. Koledžā iegūtās teorētiskās zināšanas ieguva praktiskas aprises, un radās patiesā sapratne par darbu šajā dienestā.
Gatis ir dzimis un audzis Skrīveros. Sākumā gan pašam, gan apkārtējiem bija grūti pieņemt viņa jauno profesiju. Ciemats prasīja nošķirt draudzīgās attiecības un pazīšanos no darba. “Draugi ātri saprata, ka nebūs tā, ka nu pazīstams vietējais inspektors, tad dažus grēkus piedos un dzīve ies uz “urrā!”. Reizēm jau bija grūtāk, roka necēlās, ja pazīstams cilvēks bija veicis kādu kaut vai nelielu pārkāpumu, tomēr — kas jādara, jādara. Visus pārkāpējus sauca pie atbildības. Tuvākie draugi jauno situāciju saprata un pazīšanos lieki neizmantoja,” stāsta Gatis.
Pieredzējušais Kārtības policijas nodaļas priekšnieks stāsta, ka profesijas izvēle bijusi spontāna un lēmumu pieņēma ātri. Tas noticis 12. klasē, mācību gada otrajā pusē, kad skolotāja vaicāja, par ko audzēkņi vēlas kļūt pēc vidusskolas beigšanas. Gatis saprata, ka ir pēdējais laiks izvēlēties nākotnes profesiju. Izvērtējot vairākus blakusapstākļus, izvēlējies darbu policijā. Tolaik retais pats spēja apmaksāt mācības augstskolā, tādēļ viena no priekšrocībām izvēlētajai profesijai bija valsts apmaksātās mācības un darbs tuvāk dzīvesvietai. Lai gan pirms tam skrīverietis darbu policijā nebija apsvēris, domas vairs nemainīja. “Melotu, ja teiktu, ka darbs policijā bija mans mūža sapnis, taču man patīk! Katru dienu notiek kas jauns un neparedzēts, netrūkst dažādu profesionālu izaicinājumu. Reizēm gan aizdomājos — kā būtu, ja būtu…”
Vidusskolā skrīverietim padevās matemātika un fizika. Tolaik nākotnes sapņi bija saistīti ar arhitektūras studijām. Nekad nevar teikt “nekad”, taču, ja karjeras sākumā vēl pazibēja doma par kādas citas profesijas apguvi, tad pēc daudzo pūļu ieguldīšanas policijas darbā vairs nav vēlmes ko mainīt. “Ir labi tur, kur esmu,” teic Gatis.
Katra diena sagādā pārsteigumu
Darāmā Kārtības policijas nodaļā netrūkst. Apspriežoties ar padotajiem, Gatis cenšas noskaidrot, kā kolēģi jūtas. Tas ir viens no viņa, priekšnieka, pienākumiem — interesēties par padotajiem, vai viss ir kārtībā, jo daži fakti, arī problēmas privātajā dzīvē, ietekmē darbinieka pienākumu izpildi. Darbs Kārtības policijas nodaļā ir diezgan universāls, darbiniekiem ir deleģēti daudzi pienākumi. Dažas likumu normas mainās, regulāri ir dažādi jauninājumi, tādēļ visu laiku pašiem jāmācās, jāiet līdzi laikam. Lai darbā būtu izaugsme, nevar sēdēt uz vietas un grimt ikdienas rutīnā. “Esam noslogoti, garlaicīgi nav! Iepriecina, ka visu laiku notiek kas jauns, katra diena sagādā kādu pārsteigumu un nelīdzinās iepriekšējai. Darbā laiks rit ātri, neskatāmies pulkstenī cerībā, ka darba diena tūlīt būs galā,” stāsta skrīverietis. Policijas darbā liela nozīme ir komunikācijai. Katram cilvēkam nepieciešams rast savu attieksmi un pielāgoties. Uz notiekošo jāraugās no objektīvā skatpunkta. Policists nedrīkst visu uztvert personiski, var gadīties dzirdēt ko aizskarošu, taču svarīgi saprast, ka tas nav personisks uzbrukums.
Saspringtajā darba ritmā pozitīvu noskaņu raisa Valsts policijas darbinieku profesionālie svētki. Daļa kolēģu tiekas ikdienā, taču Policijas darbinieku diena ir tā svētku reize, kad visi sapulcējas kopā un apmeklē svinīgo pasākumu.
Gatim Strazdiņam šis nebūs pirmais apbalvojums par priekšzīmīgu darbu. “Diplomus skaitījis neesmu,” smej skrīverietis, “Prieks, ka mans darbs tiek novērtēts. Neesmu izteikti patriotisks, savu darbu uztveru kā pašu par sevi saprotamu pienākumu. Cenšos strādāt godprātīgi. Pateicība un atzinības raksti nav samaksa par padarīto, tas ir novērtējums, kas rada prieku. Dubultā patīkami, ja pateicība nāk no vieniem sadarbības partneriem — vietējām pašvaldībām, ar kurām mums ir visciešākā saikne. Tātad mūsu ieguldītais darbs tiek pamanīts un novērtēts.”
Pirmajā vietā ģimene
Bērna acīm raugoties — ugunsdzēsējs, policists vai karavīrs šķiet supervaronis. Cilvēks, kurš strādā citu labā, glābj un rūpējas par nelaimē nonākušo, savu drošību atstājot otrajā plānā. Tas ir viņu izvēlētais dzīvesceļš karjeras jomā, taču visiem šiem varoņiem ir monētas otrā puse — personiskā dzīve. Gatis ir iemācījies norobežot darbu no privātās dzīves. Viņš uzskata, ka ģimenei kārtības policista darba ikdiena nav saistoša. Pašās sāpīgākajās lietās vai prieka mirkļos Gatis gan dalās ar sievu, tomēr negatīvismu un problēmas, ar ko reizēm nākas saskarties darbā, mājās nenes. “Vienmēr esmu sasniedzams kolēģiem un gatavs reaģēt nepieciešamības gadījumā, tomēr mājās cenšos būt labs vīrs sievai Guntai un tēvs abiem bērniem. Jāprot atpūsties un pavadīt laiku kopā ar mīļajiem.”
Atlikusī dienas daļa pēc astoņām darba stundām paiet raitā solī. Gatis ir aktīvs divu bērnu tēvs, kurš iesaistās, atbalsta un palīdz atvasēm viņu gaitās. Bērni apmeklē dažādas ārpusstundu nodarbības. Meita, kurai ir astoņi gadi, kļūst patstāvīga un jau viena dodas uz pulciņiem, savukārt jaunāko brālīti vēl izvadā tētis. Nu jau divus mēnešus katru sestdienu tiek mērots ceļš uz Rīgu, kur dēls apgūst bungu spēli. Vaicāts par saviem vaļaspriekiem, Gatis stāsta, ka personiskās intereses nobīdītas malā. “Visu laiku sev solu, ka nu būs ziema un man būs laiks sev. Tomēr savas korekcijas ieviesuši sadzīves apstākļi. Kopš mēneša ar ģimeni dzīvojam dzīvoklī, pirms tam vairāk kā piecus gadus dzīvojām mājā. Tad brīvais laiks pagāja, rūpējoties par saimniecību — pļaujot zāli un veicot citus piemājas darbus. Pārceļoties brīvā laika kļuva vairāk, taču nu to visu, cik iespējams, veltu bērniem, ģimenei kopumā.” Gatis kopā ar atvasēm gatavo mājasdarbus un apgūst mūzikas skolas repertuāru.
Lai gan laika trūkuma dēļ palicis novārtā, Gata vaļasprieks ir tehnika. Paša spēkiem ar lielu interesi remontē dažādu mājās esošo tehniku, labo visu, kam nepieciešama “palīdzība”. Gatis ir tiešs — kas patīk, to dara. Vienubrīd skrīverietis bieži veica dažādus re-
montdarbus, pats saviem spēkiem un ar profesionāļu palīdzību labiekārtoja katru ģimenes jauno mitekli, taču — kas par daudz, tas par skādi, un nu spēki remontdarbu jomā izsmelti.
Uzziņa
Šodien Aizkraukles pilsētas kultūras namā Aizkraukles reģiona novadu pašvaldību pārstāvji saka paldies par ieguldīto darbu Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšniekam Gatim Strazdiņam, vecākajam inspektoram Raimondam Anševskim, Kriminālpolicijas inspektoriem Ivetai Reinholdei, Ivaram Kovaļevskim un Ervīnam Ambrozim, jaunākajam inspektoram Viktoram Savčenkovam. Pateicības saņems arī Patruļdienesta vecākais inspektors Oskars Rēķis, inspektori Kristīne Ozoliņa un Ainārs Paeglis, kārtībnieks Aigars Skuja un jaunākais inspektors Gundars Ziediņš.
Savukārt rīt Jelgavā Valsts policijas dienai veltītajā svinīgajā pasākumā apbalvojumus saņems Zemgales reģiona pārvaldes labākie darbinieki, viņu vidū arī vairāki Aizkraukles iecirkņa policisti.
