Seciete Vivita Vāvere ik nedēļu dodas uz Ministru kabineta un Saeimas plenārsēdēm, lai vērtētu politiķu runasveidu.
Seciete Vivita Vāvere ik nedēļu dodas uz Ministru kabineta un Saeimas plenārsēdēm, lai vērtētu politiķu runasveidu. Viņa ir viena no desmit jauniešu komandas, kuri maijā paziņos labāko un sliktāko oratoru Latvijas politikā.
Trīsdesmit uz vienu vietu
Latvijas jaunatnes padome (LJP) sadarbībā ar brīvo dīdžeju apvienību “JAFFA Magazine” īsteno projektu “Top orators un Top antiorators”, lai pētītu, kurš politiķis runā latviešu tautai vissaprotamāk un kura runasplūdi tomēr īpašu skaidrību nerada. Šāda projekta ideju LJP preses sekretāre Eva Ikstena aizguva, viesojoties Briselē, tāda īstenota arī Nīderlandē. Nu arī Latvijā kāds politiķis iegūs oratora vai antioratora titulu. Projekts ilgs divus mēnešus, sākot no 18. marta, balvu pasniegšana paredzēta 18. maijā.
Līdzdalībai šajā projektā aicināja pieteikties jauniešus no 15 līdz 21 gada vecumam. Pretendentiem bija jāsūta savs CV un jāizsaka viedoklis par procesiem Latvijā, par politiķu runu. Saņemts 300 jauniešu pieteikumu no visas Latvijas, bet organizatori izvēlējās tikai desmit — piecas meitenes un piecus zēnus. Viņu skaitā iekļuva arī Vivita Vāvere no Seces, viņa mācās Jēkabpils valsts ģimnāzijas 12. klasē. Projektā vēl darbojas jaunieši no Rīgas, Jūrmalas un Jelgavas.
Politiku savieno ar skolu
“Politika mani ļoti interesē un, tikko interneta portālā www.politika.lv izlasīju par šo projektu, nolēmu pieteikties,” saka Vivita. “Lai gan vēl īsti neesmu izlēmusi, kurā jomā studēšu, taču tā varētu būt ar politiku saistīta. Politiķis — tā nav profesija, bet tikai nodarbošanās, tāpēc katram tajā iesaistītajam vajag apgūt amatu.”
Katru otrdienu un ceturtdienu Vivita dodas uz Rīgu, lai piedalītos Ministru kabineta un Saeimas plenārsēdēs. Jauniešiem tāpat uzmanīgi jāvēro visas norises valstī, jāskatās ziņu un analītiskie raidījumi, jālasa laikraksti. Projektā iesaistītie jaunieši raksta dienasgrāmatu, un viņu vērtējumus var lasīt portālā www.politika.lv. Vai šie papildu pienākumi netraucē mācībām? “Slodze ir lielāka, un arī mācību stundas jākavē, taču ceru uz skolotāju sapratni un galā tieku,” saka Vivita.
Savas pērles ir katram
Vai jaunietei politiķu vidū ir sava simpātija? “Tā nedrīkst būt,” viņa saka. “Mēs nevērtējam politiķu uzskatus un teiktā saturu, tikai viņu runas stilu un valodu. Mums jāizvērtē, kurš politiķis runā latviešu tautai vissaprotamāk un pēc kura runasveida ir grūti saprast, ko tad viņš īsti vēlējies pateikt. Jau tagad esmu secinājusi, ka neviena politiķa valoda nav ideāla un ikviena runasveidā var atrast valodas “pērles”, kurām tur nevajadzētu būt.”
Vivita stāsta, ka politiķu attieksme pret šādu vērtētāju klātbūtni ir pozitīva. Pirmajā Ministru kabineta sēdē, kurā piedalījušies jaunieši, Ministru prezidents Aigars Kalvītis aicinājis kolēģus būt uzmanīgiem vārdu izvēlē, jo kopš šīs dienas viņu runas analizēs jaunie novērotāji. Un tāds jau arī ir projekta mērķis — lai politiķi padomātu, vai runā stilistiski pareizi. Jauniešiem, arī Vivitai, tā ir iespēja iegūt jaunu pieredzi, ne jau katru dienu un katram ļauts ielūkoties Ministru kabineta un Saeimas aizkulisēs.
Vēl nav zināms, vai titulu “Top orators” un “Top antiorators” saņems viens pretendents, iespējams, tādi būs vairāki.
***
No Vivitas Vāveres dienasgrāmatas:
“Par politiķi Aigaru Kalvīti
Premjerministrs atkal nonācis starp diviem politisko partiju dzirnakmeņiem, šoreiz LPP un “JL”. Patīkami bija vērot, ka Kalvītis atkal demonstrēja labu spēju savaldīties, LNT ziņās izsakot savu viedokli sakarā ar iespējamo politisko korupciju Ekonomikas ministrijā: “Katram atbildīgam politiķim ir jādomā par valdības stabilitāti!”( LNT ziņas) — skaisti teikts, tikai žēl, ka šo atbildīgo politiķu paliek arvien mazāk!
Raidījumā “100. pants” Kalvītis gan nebija tik precīzs un savaldīgs. Pēc Jaunalksnes uzdotā jautājuma viņš gandrīz visu laiku atkārtoja — “nu, ziniet”. Man radās jautājums: ja jau žurnālistei un tautai viss būtu tik labi zināms, nezin vai tādi jautājumi tiktu uzdoti.
Politiķis savā runā neiztika arī bez tēlainības, kas vienam otram “politiskajam karstgalvim” varbūt lika padomāt (bet tikai varbūt): ” Es ceru, ka politiķi nomierināsies un atvēsinās savas karstās galvas”. “Kas tas par bērnudārzu, ka divi puišeļi (LPP un “JL”) īsās biksītēs sakaujas smilšukastē un tad ir jāizvērtē, kurš jādzen laukā”. (Manuprāt, diezgan veiksmīgi izvēlēts salīdzinājums.) Visa raidījuma laikā Kalvīša sejā bija manāms smaids un optimisms, cerams, ka arī iespējamās valdības krīzes gadījumā tas tā paliks! Kopumā runāja labi, bez liekām un sarežģītām teikumu uzbūvēm vai svešvārdiem, tikai brīžiem centās izvairīties no Jaunalksnes uzdotajiem jautājumiem ar demagoģijas palīdzību. Pret politiķi liecina viņa paša citāts: ” Nu, ziniet, politiķiem patīk runāt daudz!”.
