Mēs visi ikdienā izmantojam autoceļus, un pat ja kāds teiktu, ka no mājas neiziet, nav personīgās automašīnas un ar sabiedrisko transportu sen nav braucis, ceļš tik un tā ir vienīgā dzīvības artērija, kas valstī uztur dzīvību. Tādēļ, kaut netieši, katrs no mums ir ieinteresēts, lai šīs artērijas būtu veselīgas —
tīras, sakārtotas. Par to, kāds autoceļu un satiksmes jomā bijis aizvadītais gads un ar ko iezīmējas jaunais, preses konferencē Satiksmes ministrijā stāstīja VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) pārstāvji.
Lietus un tā radītās problēmas grants ceļiem bija pirmā no konferences tēmām. Sākot no pagājušā gada augusta līdz pat decembrim, lietus izmērcēja, applūdināja laukus, izskaloja ceļus un pārcēla vairāku jaunu ceļu būves objektu nodošanu ekspluatācijā uz nākamo gadu. Daudzviet Latvijā uz grants ceļiem izvietoja masas ierobežojuma zīmes, kuras noņemtas vien gada pēdējās dienās, iestājoties stabilākiem ziemai raksturīgiem laikapstākļiem.
Pagājušā gada iezīmes ir arī lielāka cīņa starp ceļu būves uzņēmumiem, cīņa par materiālu resursiem, kā arī uzņēmumu savstarpēja cīņa par būvuzraugiem. Iezīmējās problēma ar asfaltēšanas jaudām, īpaši pēc tam, kad kāds Latvijas ceļu būves uzņēmums uzvarēja konkursā Lietuvā.
Latvijā vismazākais finansējums
Pērn valsts autoceļiem novirzītais finansējums bija 271 miljons eiro, lielākā daļa — 110 miljoni — no Eiropas Savienības (ES) fondiem. Par šo naudu varēja veikt darbus 153 objektos Latvijā jeb 1100 kilometros. Remontēti 28 tilti un īstenoti 20 satiksmes drošības uzlabošanas objekti. Lietus dēļ uz šo gadu darbi atlikti 15 objektos.
Pēc diviem gadiem, 2020. gadā, ES finansējuma Latvijai vairs nebūs. Salīdzinājumam var piezīmēt, ka, piemēram, Lietuvā šogad valsts finansējums autoceļiem ir 440 miljoni eiro, bet ES — tikai 63 miljoni eiro. Attiecīgi ceļu garums — Latvijā 20 tūkstoši kilometri, Lietuvā — 21 tūkstotis kilometru.
Pagājušajā gadā Latvijā pieaugusi satiksmes intensitāte, un tā bija lielākā pēdējo desmit gadu laikā. Visnoslogotākie autoceļi — “Via Baltica” un Rīgas apvedceļš. Turpinās darbs pie Ķekavas apvedceļa projekta, un, lai to īstenotu, pagājušajā gadā valsts no privātpersonām atpirkusi 75% no zemes īpašumiem, caur kuriem apvedceļu būvēs.
Jāpārbūvē brāķis
Gints Alberiņš, LVC Būvniecības pārvaldes direktors, stāstot par pērn izdarītajiem secinājumiem, uzsver nepieciešamību pastiprināti kontrolēt izejvielu piegādātājus. No karjeriem piegādātajos materiālos mēdz būt liels putekļu saturs, kas savukārt ietekmē ceļa nesošo slāņu kvalitāti, bet materiālu kvalitāte joprojām netiek pienācīgi regulēta. Lielas izmaksas ir, pārbūvējot jau tikko pabeigtu ceļu, kad pārbaudēs atklāj būtiskas novirzes no normas. Viens no iemesliem šādu brāķu tapšanā ir joprojām sarežģītā un līdz galam nepilnīgā asfalta masas kontrole. Daļā objektu nepilnības konstatē paši būvnieki un kļūdas laikus izlabo. Nākamās sezonas sākumā pārbūvēs ceļa P73 Vecumnieki—Nereta—Subate posmu Krasti—Ērberģe no 29. līdz 35. kilometram, kur pārbaudes uzrādīja prasībām neatbilstīgu asfalta virskārtas kvalitāti abās braukšanas joslās.
Biežāk cieš gājēji
Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns, stāstot pat uzlabojumiem satiksmes drošībā, nosauca skaitļus 158 un 134 — ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits attiecīgi 2016. un 2017. gadā. Nedaudz samazinājies negadījumu skaits uz ceļiem ar iestrādātām akustiskajām ribjoslām — no 14 pirms diviem gadiem uz 12 pērn. Ribjoslu turpinās izveidot arī šogad, tajā skaitā uz P80 jeb jaunā Maskavas ceļa. Pēc statistikas datiem, joprojām vismazāk aizsargātākā satiksmes dalībnieku daļa ir gājēji — no 30% līdz 37% no visiem nelaimes gadījumiem. LVC analizējis arī smago nelaimes gadījumu skaitu uz vienu kilometru, un šajā melnajā topā pirmo vietu ieņem šoseja A4 (Rīgas apvedceļš). Tur 2106. gadā uz kilometru bija 1,296 smagās avārijas, savukārt A6 — Rīgas — Daugavpils šoseja — ir 10. vietā ar 0,11 smagajām avārijām uz kilometru. Bēdīgi slavenās jaunās Maskavas šosejas jeb P80 rādītājs ir 0,15 jeb šis ceļš ir astoņas reizes drošāks par A4.
Šogad liela uzmanība tiks vērsta uz gājēju drošību, konkrētāk — gājēju celiņu izbūvi. Tāpat plānots turpināt sadarbībā ar Igauniju sākto projektu “SMART E67”, ieviešot viedās transporta sistēmas uz “Via Baltica”. No ES fondiem tam piešķirti 2,5 miljoni eiro, un par šo naudu no Tallinas līdz Grenctālei izvietos dažādas, ar satiksmes drošību saistītas tehnoloģiskas ierīces — informatīvos tablo, meteoroloģiskās laika stacijas, luksoforus, novērošanas sistēmas u. c. Projekts sākts 2016. gadā, bet tieši šogad realizēs tā tehnisko, vizuālo daļu.
Neretas pusē dzīvojošos iepriecinās ziņa par ceļa posma Jēkabpils—Lietuvas robeža (Nereta) no 56. līdz 60. kilometram un ceļa Nereta—Sleķi 1,2 kilometru gara posma sakārtošanu.
Paraugurbumi ir noiets posms
Autoceļu kompetences centra direktora Vladimira Akimova pārziņā ir ceļu būves materiālu pārbaudes laboratorijās. Viņš stāsta, lai novērstu iespēju ietekmēt analīžu rezultātus, piegādātos materiālu paraugus šifrē, un tā vietā, lai kopā ar materiālu paraugiem norādītu būves objektu vai darbu izpildītāju, paraugam piešķir tikai kodu, un testēšanas rezultāti ir bezkaislīgi skaitļi. Sekojot ES pieredzei, arī Latvijā paredz pāriet uz gatavās asfalta masas testēšanu līdzšinējo atsevišķo komponentu pārbaudēm. Vladimirs Akimovs teic, ka Eiropā vēl neviena valsts pilnībā nav pārgājusi uz šiem testa veidiem, bet to ieviešana dotu precīzākus datus par ceļa virsmas situāciju, kvalitāti un ilgmūžību. Kā katra jauna metode, arī šī pagaidām ir dārgāka un laikietilpīgāka. Ar laiku LVC savos jau gatavo objektu testos plāno pāriet no paraugu uz instrumentāliem mērījumiem. Tas nozīmē, ka jau gatavā ceļa kvalitāti noteiktu nevis izurbjot virsmas paraugus, bet gan pārvietojoties pa ceļu, vienlaikus veicot nepārtrauktus mērījumus.
Bedrītes veidojas retāk
“Neatceros gadu, kad ziemā neizveidotos šim gadalaikam raksturīgie apstākļi,” saka Ceļu uzturēšanas pārvaldes direktors Aldis Lācis. Attiecīgi tas radīja problēmas ceļu ar grants segumu uzturēšanai. Visā valstī uz 1253 kilometriem grants ceļu ieviesa masas ierobežojumu. Neraugoties uz satiksmes intensitātes palielināšanos, finansējuma trūkuma dēļ šajā ziemas sezonā apmēram tikpat kilometriem tika samazināta uzturēšanas klase — pārsvarā A1 klases ceļiem, uzturot tos kā B klases ceļus. Aldis Lācis, līdzīgi kā kolēģi, atzīst, ka asfaltēto ceļu būvniecības kvalitāte aug un savdabīgs indikators ir bedrīšu remonts uz autoceļiem. 2017. gadā šādi remontēja 336 tūkst. m2, pirms desmit gadiem, 2007. gadā, divas reizes vairāk — 771 tūkst. m2. Līdz ar to vairāk līdzekļu no ikgadējā ceļu budžeta var novirzīt grants ceļu uzturēšanai.
Vēl var pieteikties
Visu decembri bedru dēļ neizbraucams bija ceļš P87 posmā Jaunjelgavas aplis—Ozolaine. Jautājot par iespēju pievērst lielāku uzmanību šim ceļam, LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange teic, ka spēcīgo lietavu dēļ līdzīga situācija izveidojusies daudzviet Latvijā un ilgu laiku ceļa remonttehnika bija bezspēcīga. Otrs rādītājs, kādu ņem vērā ceļu uzturēšanā, ir satiksmes intensitāte. Pašlaik šī ceļa uzlabošana nav paredzēta ne par valsts budžeta, ne Eiropas fondu līdzekļiem. Vai šogad Taurkalnē, Vallē veiks grants ceļa virskārtas pretputes apstrādi, Jānis Lange saka, ka tas arī atkarīgs no vairākiem faktoriem. Pretputes darbu plānu LVC nodod izskatīšanai un apstiprināšanai Satiksmes ministrijā. Vairāk par šo tēmu zina stāstīt VAS “Latvijas Valsts ceļi” Ceļu pārvaldīšanas un uzturēšanas pārvaldes direktors Aldis Lācis. Viņš teic, ka šos darbus veic, ņemot vērā pašvaldību iesniegumus. Sarakstu ar šiem iesniegumiem nodod izskatīšanai Satiksmes ministrijā. Pērn visā Latvijā iedzīvotāji vēlējās, lai pretputekļu apstrādi veic 110 kilometriem ceļa. Pēc iesniegumu izskatīšanas apstrādei apstiprināja tikai 64 kilometrus. Šobrīd vēl ir laiks iesniegumu iesūtīšanai, un tos var, un pat ieteicams, adresēt tieši Satiksmes ministrijai.
Kādēļ līdz šim ceļi put kā putējuši un iedzīvotāju vēlmes uzklausītas tikai vietām? Aldis Lācis atzīst, ka šāda ceļa virskārtas apstrāde ir jāveic regulāri, nepietiek ar vienu reizi gadā, tādēļ, kāda posma apstrādei piekrītot, no budžeta jāatvēl nauda ne tikai vienai apstrādes reizei. “Ja apstrādi neatkārto, tad to nav jēgas sākt,” saka Aldis Lācis.
Visu laiku lielākais finansējums
Stāstot par šī gada iecerēm, LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange teic, ka finansējums ceļiem ir 307 miljoni eiro — ar šādu summu budžetā LVC rēķinās 2018. gadā. No tās valsts budžets — 183 tūkstoši eiro. Rēķinoties ar šo naudu, sākti iepirkumi 52 jauniem ceļu būves objektiem. Kopumā darbi notiks 152 objektos Latvijā jeb 1200 kilometros. Lielākie darbi norisināsies uz valsts vietējās nozīmes ceļiem — 98 objektos. Uzsvars šogad būs likts uz grants ceļu posmiem, kas savieno tuvu esošus asfaltētus posmus, kā arī asfalta ceļiem tuvu esošām apdzīvotām vietām. 2018. gadā valsts vietējās nozīmes autoceļiem būs visu laiku lielākais finansējums — 35 miljoni eiro un par šo naudu sakārtos 400 kilometrus ceļu, tajā skaitā ceļa posmu Augšlīgatne—Skrīveri. ◆
