Kad slēpošanas sezona jau gandrīz beigusies, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pārbaudījis 12 no 20 Latvijā lielākajām kalnu slēpošanas trasēm. Pārbaudot 38 iekārtas, secināts, ka deviņiem pacēlājiem beigušies pārbaudes termiņi, bet vēl deviņi nekad nav pārbaudīti. Savukārt vienā no trasēm bija plīsusi pacēlāja trose, ko uzņēmums mēģinājis noslēpt.
PTAC vadība ziņo, ka vairākās Latvijas kalnu slēpošanas trasēs pacēlāju lietošana ir riskanta, taču bīstamās trases neatklāj, pārbaužu rezultātus publiskošot tikai marta beigās, kad būs pārbaudītas visas nozīmīgākās kalnu slēpošanas trases Latvijā. Vai šis lēmums nepubliskot bīstamās trases nav riskants aktīvās atpūtas cienītājiem, kuri, iespējams, vēl varēs savainoties?
Latvijas kalnu slēpošanas asociācijas pārstāvis Andis Jansons uzskata: kalnu slēpošanas pacēlāji būtu jāpārbauda pirms katras sezonas sākuma, īpašu uzmanību pievēršot pacēlāju trosēm, nevis sezonas beigās. Šoziem vairākās Latvijas kalnu slēpošanas trasēs slēpotāji piedzīvojuši nepatīkamus mirkļus, gūstot traumas sabojāto pacēlāju dēļ. Cita lieta, kad savainojumi gūti pašu nezināšanas, neprasmes vai pārgalvības dēļ. Arī Pļaviņu novadā šobrīd darbojas divas kalnu slēpošanas trases — Mežezerā un Cigoriņkalnā. Mežezerā darbojas divi pacēlāji, un SIA “Mežezers plus” vadītājs Igors Kozels stāsta, ka vakar arī viņu trasē PTAC darbinieki veica drošības pārbaudes. Uzņēmuma vadītājs ir pārliecināts, ka nekādus pārkāpumus neatklās, jo Mežezerā drošību pārbauda gan pirms slēpošanas sezonas sākuma, gan arī sezonas laikā.
Savukārt Aiviekstes pagasta “Cigoriņā” ir divi pavisam vienkārši pacēlāji, no kuriem izmanto tikai vienu. “Pie mums jau bija pārbaudītāji, konstatēja pārkāpumus, kas līdz 22. martam jānovērš, pretējā gadījumā slēpošanas trasi slēgs. Manuprāt, tā ir kārtējā naudas izspiešana, jo visas Latvijas trases nevar salīdzināt, arī mehānismi ir dažādi. Savu pacēlāju pārraugu kā automašīnu — pirms katras pacelšanās apskatu vizuāli, bet pamatīgāk — gandrīz katrā desmitajā pacelšanās reizē. Uzskatu, ka tas ir vienkāršs mehānisms, un tas, ka atkal tiek izdomātas jaunas prasības, kurām būtu jāatbilst, ir pilnīgi lieki,” uzskata kalnu slēpošanas bāzes “Cigoriņš” īpašnieks Viktors Kļeščenogovs.
Tas, vai pirms slēpošanas sezonas sākšanās trašu īpašnieki godprātīgi veic visas vajadzīgās pārbaudes, apskates un drošības pasākumus, vispirms ir viņu sirdsapziņas jautājums. Svarīgs arī firmas gods, vai slēpotāji un atpūtnieki konkrētajā vietā var justies drošībā. Tāpēc trašu īpašnieki ir ieinteresēti atklātos trūkumus novērst.
