Latvijā politika nekad nav izcēlusies ar mierīgumu, un arī pagājusī nedēļa nebija izņēmums, jo nopietnu šķelšanos piedzīvoja partija “Jaunais laiks”.
Latvijā politika nekad nav izcēlusies ar mierīgumu, un arī pagājusī nedēļa nebija izņēmums, jo nopietnu šķelšanos piedzīvoja partija “Jaunais laiks”. Manuprāt, tā partijā bija jūtama jau ļoti sen, un tagad ir konkrēts rezultāts.
No partijas aizgājušajiem deputātiem ir savi iemesli šādam solim, ja reiz viņi tā rīkojušies. Viens no tādiem, iespējams, ir partijas līderis Einars Repše, jo no viņa puses visu laiku bija jaušama nevajadzīga citu kūdīšana un nemiera celšana. Tagad viņš par notikušo ir neizpratnē, bet savus vārdus un rīcību vajadzēja izvērtēt agrāk. Iespējams, tas viss notiek saistībā ar situāciju valstī kopumā. Manuprāt, Ivars Godmanis premjera amatā cenšas sakārtot vairākas lietas. Viņš jau ir strādājis šo darbu un zina, kā to paveikt, turklāt liek strādāt arī citiem. Jūtams, ka daudzās jomās viss ir aktivizējies, un arī cilvēki sasparojušies. Aigara Kalvīša vadībā valstī daudzkas bija aizgājis greizi un sākusies tāda kā rutīna.
Bijušais ministrs un Tautas partijas deputāts Aigars Štokenbergs paziņojis, ka veidos savu partiju. Vai Latvijā nepieciešams vēl viens politiskais spēks? Grūti pateikt. Varbūt tas arī nav slikti, ja vien šādā partijā iesaistīsies jauni cilvēki, jo līdzšinējie tikai “maļas” uz riņķi, un liela labuma no tā nav.
Laikā, kad partijas šķeļas, vismaz pagasti apvienojas. Es ļoti pozitīvi raugos uz to, jo pašvaldībās nāks jauni cilvēki ar svaigām domām un darbiem. Kopumā process ir apsveicams, ja izvēlēts pareizais novada centrs. Domāju, ka mazajiem pagastiem nav tik lielu līdzekļu, lai perspektīvā paši kaut ko paveiktu, jo nomales jau tagad lielākoties ir izputējušas. Tur nekā nav — ne savas pasta nodaļas, ne aptiekas un dažkārt pat veikala. Kopā var spēt daudz vairāk, tāpēc, manuprāt, cilvēki būs tikai ieguvēji, īpaši laukos.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība Centrālajai vēlēšanu komisijai iesniedza vairāk kā 11 000 Latvijas iedzīvotāju parakstu par Satversmes grozījumiem, lai vēlētājiem būtu tiesības atlaist Saeimu. Domāju, ka cilvēkiem ir jādod iespēja izteikt savas domas un neapmierinātību ar tautas kalpu darbu un šajā viedoklī ir jāieklausās. Tomēr jādomā arī par to, vai nesāksies pārāk liela un nevajadzīga deputātu mainīšana. Ja tas notiek biežāk kā četros gados, tad diezin vai ir iespējams konstruktīvi strādāt. Es šādus grozījumus atbalstītu, ja katrā strīdīgā gadījumā izvērtētu kāda konkrēta deputāta atbilstību šim amatam. Visus uzreiz mainīt nav lielas vajadzības.
Nerimst arī nesenais spiegošanas skandāls, kad Latvija izraidīja vienu no Krievijas vēstniecības darbiniekiem. Krievija atbildēja ar to pašu, tomēr domāju, ka drīz vien šis skandāls noklusīs un nekāda rezonanse nav gaidāma. Nekad gan nav dūmu bez uguns, un par drošību ir jādomā. Janvārī biju barikāžu dienu atceres pasākumā Rīgā, un tur Latvijas ārlietu ministrs atzina, ka aizsardzības sistēma valstī joprojām nav pilnīga, arī tehniskā nodrošinājuma pietrūkst. Jāteic, ka ar to nevar lepoties arī citas jomas, kaut vai tā pati ugunsdzēsība. Ja notiek nelaime, atklājas, ka nav tā vai šitā, un nākamreiz atkārtojas tas pats. Šī gan būtu tā joma, kurā tehniskos līdzekļus vajadzētu nodrošināt maksimāli.
Tomēr politikā bieži vien ir lietas, ko mēs, iedzīvotāji, tik un tā nevaram ietekmēt, jo viss sen ir izplānots. Bažas rada arī tas, kā apturēt inflācijas tempu, kas šobrīd ir tik straujš. Visi par to tikai runā, bet konkrētas rīcības nav. Premjers Ivars Godmanis paziņoja, ka pētīs, kāpēc Eiropas valstīs pārtikas cenas veikalos ir zemākas nekā Latvijā. Apņemšanās ir laba, bet vai viņš ko panāks? Tikmēr cenas turpina augt. Šogad dārgāka ir apkure, drīz pieaugs arī elektrības cenas, un neviens to nespēj apturēt. Man šķiet, ka tas tomēr radīts mākslīgi, jo pēkšņi viss nevar palikt dārgāks. Neizprotu arī paradoksus — jo no tālākas vietas prece atvesta, jo lētāk tā maksā…
Strādāju būvmateriālu tirdzniecībā un esmu ievērojusi, ka šīs preces cilvēki nepērk mazāk, lai arī dārdzība skārusi šo nozari. Materiāli nelieliem remontdarbiem neizmaksā pārāk dārgi, vērienīgāka celtniecība lielākoties atkarīga no tā, vai iespējams saņemt kredītu. Tomēr cilvēki plāno šos darbus un cenšas realizēt. Joprojām nemazinās būvniecības un remontu temps, tādēļ celtnieki ir ļoti pieprasīti. Mūsu uzņēmums mēģina piesaistīt līzinga kompāniju, lai celtniecības preces varētu iegādāties arī līzingā. Tas būs ieguvums pircējiem.
Personīgajā dzīvē pagājušajā nedēļā nozīmīgs notikums bija Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolas žetona vakars. Pagājuši jau 25 gadi, kopš šajā skolā beidzu 8. klasi. Visus šos gadus neesam pulcējušies, bet šogad nolēmām rīkot lielāku salidojumu, jo dažs klasesbiedrs gadiem nav redzēts. Šādas tikšanās vienmēr ir interesantas, īpaši, ja atbrauc cilvēki no tālienes, kurus ikdienā nesatiec. Tās ir jaukas atmiņas, jo skolas gadi ir īpašs laiks.
Joprojām baudām salīdzinoši silto laiku. Tā jau prognozē, ka Latvijā drīz vien nebūs izteiktu ziemu. Man šāds laiks patīk, jo nav auksts. Cilvēki vispār ātri pielāgojas mainīgiem laika apstākļiem, un jau mīnus desmit grādu šķiet kaut kas briesmīgs. Par sniega trūkumu gan nepriecājas mans dēls, jo viņš nodarbojas ar biatlonu. Kaut arī bija nepiemēroti laika apstākļi, viņam vienās no pēdējām sacensībām Madonas pusē izdevās sasniegt labu rezultātu. Katrs šāds brīdis ģimenei ir priecīgs notikums. Vēl tikai mēnesis, un varam sākt gaidīt pavasari. Jau tagad kļuvis krietni gaišāks un tas patiešām iepriecina.
