Līdz 1. jūlijam pašvaldībām bija jāizlemj, ar kurām teritorijām apvienojoties varētu veidoties jauni novadi.
Līdz 1. jūlijam pašvaldībām bija jāizlemj, ar kurām teritorijām apvienojoties varētu veidoties jauni novadi. Diskusiju gaitā radies arī projekts vienā novadā apvienot visas Aizkraukles rajona vietējās pašvaldības, un vairākas to uzskata par alternatīvu valdības piedāvātajam 102 novadu modelim.
Saglabātu infrastruktūru
Aizkraukles rajona vietējo pašvaldību vadītāju domas par šādu novada modeli atšķiras. Vieni uzskata, ka tik liela novada veidošana ir utopisks priekšlikums, citi domā, ka tā ir iespēja saglabāt esošo rajona infrastruktūru un izveidot pietiekami lielu teritoriālo veidojumu, kas spētu pretendēt uz Eiropas Savienības finansējumu.
Aizkraukles rajona padomes priekšsēdētājs Pēteris Keišs uzskata, ka tik liela novada veidošana būtu labs teritoriālās reformas risinājums.
–– Tā būtu iespēja iegūt naudu novada attīstībai no dažādiem fondiem, –– saka Keiša kungs. –– Ja teritoriālā reforma notiks pēc 102 novadu modeļa, jaunveidojamās pašvaldības tik un tā būs pārāk mazas, lai pretendētu uz Eiropas Savienības fondu piedāvājumiem. Vienalga būs jāapvienojas vairākiem novadiem, lai iedzīvotāju skaita un teritorijas dēļ atbilstu lielo programmu kritērijiem.
Visa nauda vienā kasē
Arī Klintaines pagasta padomes priekšsēdētāja Jāņa Daģa domas ir līdzīgas.
–– Šāda novada izveidošanas iespēju vērtēju ļoti pozitīvi, –– tā Jānis Daģis. –– Neizjuktu saimnieciski sakari, kuri pašlaik ir starp pagastiem. Būtu vieglāki savstarpējie norēķini, jo visa nauda būtu vienā kasē. Cilvēkiem nevajadzētu no tik liela novada baidīties, jo, līdzīgi kā pašreizējā Aizkraukles novadā, bijušo pagastu pašvaldību vietā būtu pārvaldes, kurās iedzīvotāji, tāpat kā līdz šim, risinātu pašvaldībā kārtojamās problēmas.
Piemēram, Seces un Staburaga pašvaldību vadītāji uzskata, ka šāds teritoriālās reformas modeļa piedāvājums ir pārāk negaidīts un mazizpētīts, lai varētu pieņemt konkrētu lēmumu. Nav īstas skaidrības, kā šādā novadā veidotos transporta un iedzīvotāju plūsma. Nav pārliecības, ka arī nomalēs notiks pietiekami strauja attīstība, salīdzinot ar novada centru.
Nevar pārvaldīt nomales
Savukārt Pļaviņu pilsētas domes priekšsēdētājs Helmuts
Banders uzskata, ka tik lielam novadam darboties būtu pārāk sarežģīti.
–– Lielākie veidojumi, kas varētu būt esošo pagastu vietā, būtu Daugavas labā krasta pagasti vienā novadā, bet kreisā krasta pagasti otrā, — domā Helmuts Banders.
— Daugava ir nopietns šķērslis, lai novada iekšienē veidotos pietiekami attīstīta infrastruktūra. Arī esošās transporta maģistrāles neveicina tik liela novada attīstību.
Skeptiski šādu modeli vērtē arī Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme.
–– Novada domē esam pārrunājuši šādu priekšlikumu, taču atbalstu tas neguva, –– saka Plūmes kungs. –– Tik lielam novadam ir viena priekšrocība –– liels iedzīvotāju skaits. Turpretī apšaubāma ir nomaļu attīstība, jo lielās teritorijas dēļ tās nav pietiekami pārskatāmas. Nav skaidra naudas plūsma, tas nav paredzēts arī likumā.
***
Viedokļi par tik liela novada izveidošanas lietderību ir dažādi. Katrs grib būt saimnieks savā pašreizējā teritorijā un nevēlas zaudēt amatus. Iespējams, ideja vienu novadu veidot visa rajona teritorijā radās tieši tāpēc, lai saglabātu esošo birokrātijas aparātu un pēc iespējas mazāk ierēdņu zaudētu darbu. Lai pārvaldītu tik lielu teritoriju, noteikti būs jāsaglabā ierēdņu aparāts, kura darbība līdzīga pašreizējo pašvaldību funkcijām.
