Novadu domēs sasauktas ārkārtas sēdes, lai, atsaucoties Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas aicinājumam, paustu oficiālo nostāju domes lēmuma formā par plānoto administratīvi teritoriālo reformu. Aizkraukles reģiona novados domas dalās, jo ne visi atbalsta iekļaušanos plānotajā Aizkraukles novadā.
Saeima 2019. gada 7. novembrī izveidoja speciālu Administratīvi teritoriālās reformas komisiju, un tās darbā paredzēts izskatīt likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, kā arī citus ar reformu un tās īstenošanu saistītos likumprojektus un jautājumus. Komisija ir uzsākusi darbu pie likumprojekta sagatavošanas otrajam lasījumam, un komisijas priekšsēdētājs aicināja visas pašvaldības līdz 18. decembrim iesniegt komisijai novadu pašvaldību viedokli domes lēmuma formā par likumprojektu, kas 1. lasījumā Saeimā jau pieņemts.
Nereta atbalsta
novadu bijušā rajona robežās
Neretas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis atgādina, ka novadā notikusi iedzīvotāju aptauja, un tās rezulāti liecina, ka lielākā daļa — 54% aptaujas dalībnieku — atbalsta Neretas novada iekļaušanos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātajā Aizkraukles novadā, kas veidotos bijušā Aizkraukles rajona robežās. Respektējot novada iedzīvotāju aptaujas rezultātus, Neretas novada dome nolēma atbalstīt Neretas novada apvienošanos ar Aizkraukles, Jaunjelgavas, Skrīveru, Kokneses un Pļaviņu novadiem.
Ja tas neīstenotos, tad neretieši atbalsta Neretas novada apvienošanos ar Sēlijas vēsturiskajā teritorijā esošajiem novadiem kopīga Sēlijas novada izveidošanai, vienojoties par administratīvo centru. Ņemot vērā Sēlijas novadu apvienības pašvaldību izteiktos viedokļus un pieņemtos lēmumus, neretieši atbalsta arī Sēlijas plānošanas reģiona izveidi ar centru Jēkabpilī.
Līdzīgu viedokli iepriekš jau paudusi arī Jaunjelgavas novada dome.
Skrīverieši piekrīt pļaviņiešiem
Savukārt Skrīveru novada domē pieņemts lēmums atbalstīt iepriekš Pļaviņu novada domes izteikto ierosinājumu veidot Aizkraukles novadu bez Neretas un Jaunjelgavas novada, iekļaujot tajā tikai Aizkraukles, Kokneses, Pļaviņu un Skrīveru novadu.
Skrīveru novada domes priekšsēdētājs Andris Zālītis norāda, ka deputāti atbalstīja Pļaviņu novada domes paustos argumentus par šāda novada izveidi. VARAM piedāvātajā apvienotajā Aizkraukles novadā ir iekļautas pašvaldības gan no Zemgales, gan no Vidzemes kultūrvēsturiskajiem novadiem, un kopumā apvienotais Aizkraukles novads tiek iekļauts Zemgales reģionā. Pļaviņu novada domes priekšlikumā apvienotas tiek Vidzemes kultūrvēsturiskā novada pašvaldības, tādējādi saglabājot kultūrvēsturiskās robežas. Viens no VARAM piedāvātās reformas mērķiem ir veidot ekonomiski spēcīgas un patstāvīgas pašvaldības. Gan VARAM izstrādātajos materiālos, gan konsultācijās izskanēja fakts, ka Daugavai piegulošās labā krasta pašvaldības ir attīstītākas un ekonomiski aktīvākas. Pašvaldības priekšlikumā veidojas ekonomiski spēcīgs novads ar lielu potenciālu turpmākai attīstībai.
Pļaviņu novada domes priekšlikumā novada platība būtu 945 km2. Ministrijas piedāvātajā Aizkraukles novadā iekļaujas arī Jaunjelgavas novads un Neretas novads, kuru kopējā platība ir 1331 km2. Ir skaidri redzams, ka Jaunjelgavas un Neretas novadi ir ar ievērojami lielāku platību, tādējādi pakalpojumu sniegšanā un nodrošināšanā būs vajadzīga cita struktūra un specifika. Līdz ar to tiks sarežģīta un sadārdzināta administrācija. Šajā priekšlikumā novada pārvaldību būtu iespējams realizēt bez vairākiem teritoriāliem līmeņiem un sarežģītām struktūrām, tādējādi nodrošinot vēl vienu reformas mērķi — samērīgas administrācijas izmaksas. Norādītajā priekšlikumā iedzīvotāju skaits novadā būs 21 547. Saskaņā ar VARAM prognozēm, 2030. gadā iedzīvotāju skaits novadā būtu 17 809. Par Jaunjelgavas un Neretas novadiem — pašvaldības redzējumā šie novadi būtu iekļaujami apvienotajā Sēlijas novadā, tādējādi stiprinot Sēlijas vēsturisko varenību.”
Atbalstot Skrīveru novada iekļaušanos Aizkraukles novadā, kurā apvienoti tikai Daugavas labā krasta novadi, deputātu vidū gan nevaldīja vienprātība. Šis variants atbalstīts ar vienas balss pārsvaru.
Vēlas apvienoties
“Mēs jau sen domās atbalstām virzību uz to, ka pie pašreizējā iedzīvotāju skaita un apstākļiem valsti varētu racionālāk pārvaldīt un sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem, ja pašvaldības apvienotos,” Aizkraukles novada domes ārkārtas sēdē sacīja Aizkraukles novada vadītājs Leons Līdums. “Uz kaimiņiem skatāmies pozitīvi, ir dažādi viedokļi, tajā skaitā viedoklis, ka varētu apvienoties tikai Daugavas labā krasta pašvaldības un tas būtu ekonomiski izdevīgāk. Savukārt kreisā krasta pašvaldības izrāda patriotismu un gribētu veidot Sēlijas novadu, Ministru prezidentam Kariņa kungam tā likusies pat interesanta doma. Mēs neturamies reformai pretī, jo redzam tās jēgu, būtību un vajadzību. Kā liels novads, apvienojoties ar citām pašvaldībām, mēs varētu būt konkurētspējīgs attīstības reitingā. Ne reizi neesam izteikušies, ka esam pret reformu. Protams, varētu reformu vēlēties labākā izpildījumā.”
“Ļaudis, kas oponē administratīvi teritoriālajai reformai, uzdod jautājumu, ko tas dos konkrētajai pašvaldībai, apdzīvotai vietai, piemēram, Bebriem vai Jaunjelgavai, nedomājot par to, ka teritorija būs vienota un visiem būs jādzīvo un jāattīstās vienoti, un tādam būs jābūt deputātu un domes redzējumam — ka nav atsevišķi ne Nereta, ne Pļaviņas, bet mēs visi esam kopā un visiem kopā ir jādomā par to, kādā veidā mēs šo teritoriju attīstīsim, kā attīstību nodrošināsim,” sacīja novada domes priekšsēdētāja vietnieks Einārs Zēbergs.
Leons Līdums: “Bažas ir par to, ka pašvaldību pārstāvji redzēs tikai savas vajadzības, savu līdzšinējo dzīves pieredzi. To var saprast — desmit neatkarības gados pašvaldību administrācijās izveidojies savs kolektīvs, pieredze, tradīcijas, attīstības sapņi, daudz kas ir īstenots, tādēļ ir pretestība, jo šķiet, ka zem kājām tiek izrauts pamats. Gan jau resursi kopumā būs lielāki, būs plāns, ko pakāpeniski izdarīt, sakārtot. Nevajadzētu būt bažām, ka esošajiem novadiem pazudīs tradīcijas, iestrādes. Dažādas tradīcijas, kā pilsētu, pagastu svētki paliks, būs vieglāk koordinēt, lai tie nenotiek vienlaikus.”
Izsaka papildu
ierosinājumu
Aizkraukles novada domes deputāti vienbalsīgi nolēma atbalstīt likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, pēc deputāta Gunta Jankovska iniciatīvas izsakot šādu ierosinājumu: likumprojekta pārejas noteikumos paredzēt, ka līdz 2020. gada 15. novembrim katrai pievienojamajai pašvaldībai savos vēlēšanu iecirkņos jāizveido vēlēšanu komisijas un saraksti jāiesniedz centrālajai pašvaldībai, kas apkopos un izveidos jaunveidojamā novada vēlēšanu komisiju līdz 2020. gada 1. decembrim.
“Diez vai vairāk nekā 80 pašvaldību deputāti no visiem sešiem novadiem neilgā laikā spēs vienoties par vēlēšanu komisiju sastāvu. Katrā pagastā ir iecirkņi, piemēram, Jaunjelgavas novads iesniegs sarakstu par visiem saviem iecirkņiem. Tāpat pārējie novadi, visi būs uzklausīti,” savu ierosinājumu pamatoja Guntis Jankovskis.
Domes priekšsēdētājs Leons Līdums domā, ka, iespējams šis priekšlikums Rīgā “pazudīs”, bet, ja arī to likumā neiekļaus, visu novadu pašvaldību pārstāvji par vēlēšanu komisiju sastāvu varēs vienoties jau laikus. Jau tagad novadu vadītāji izteikuši vēlmi sadarboties un apsver, kādus jautājumus varētu risināt kopīgiem spēkiem. ◆
