Otrdien Ministru kabinets pieņēma lēmumu par 102 novadu izveidošanu. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai uzdots sarunās ar pašvaldībām precizēt 102 novadu izveidošanas projektu.
Otrdien Ministru kabinets pieņēma lēmumu par 102 novadu izveidošanu. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai uzdots sarunās ar pašvaldībām precizēt
102 novadu izveidošanas projektu.
Sakustējies ledus novadu veidošanas procesā — Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai izdevies vienoties ar pašvaldību pārstāvjiem par novadu veidošanas sarunu tālāko gaitu.
Līdz ar sarunu kārtības apstiprināšanu valdībā sāksies lielākais un svarīgākais novadu veidošanas posms — diskusija ar pašvaldībām par pašreiz izvēlētā 102 novadu modeļa pilnveidošanu, ievērojot gan valdības, gan katras pašvaldības intereses. Domāju, ka pēc sarunu pabeigšanas pāris mēnešos varēsim sākt sagatavošanās darbus novadu pašvaldību vēlēšanām 2005. gada pavasarī.
Galvenais novadu veidošanas mērķis ir panākt vienlīdzīgi strauju attīstības tempu visā Latvijā. Protams, attīstību neizdosies veicināt, tikai mehāniski izveidojot jaunu pašvaldību modeli. Tomēr, manuprāt, tieši novadu izveide, koncentrējot vairāku nelielu pašvaldību finanšu līdzekļus, ļaus sakārtot reģionus, tajā skaitā arī attālākos valsts nostūrus.
Būtiski, ka ar likumu pieaugs pašvaldību atbildība. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem būs lielāka iespēja prasīt no saviem deputātiem reālus padarītos darbus. Deputāti vairs nevarēs atrunāties ar naudas trūkumu, jo finanšu apjoms būs krietni pieaudzis — atliks to pareizi un efektīvi apsaimniekot.
Novadu veidošana nav ministra un valdības ambīcijas vai pašmērķis. Par novadu izveidi Latvijā notiek plašas diskusijas. Taču jāapzinās, ka nekad visos pagastos nebūs viena kopīga viedokļa šajā jautājumā. Rosinot pagastus apvienoties lielākās grupās, valdība pati sev faktiski rada līdzvērtīgu pozīciju ar pašvaldībām — lielākam novadam būs lielāka ietekme sarunās ar valdību nekā katrai šo novadu veidojošai pašvaldībai atsevišķi.
Nav taisnība, ka novadu izveide nozīmē pašreizējo pagastu aiziešanu nebūtībā. Arī turpmāk saglabāsies visi esošie pagasti to pašreizējās robežās un ar līdzšinējiem nosaukumiem. Iedzīvotāji formalitātes, tāpat kā līdz šim, varēs kārtot savā pagastmājā, tādēļ viņiem nebūs jābrauc uz novada centru.
Būtiski, ka pagastu apvienību — novadu — pārvaldīs viena administrācija, kurā būs pārstāvēti visi novadā ietilpstošie pagasti proporcionāli pagasta iedzīvotāju skaitam. Novada administrācija lems par kopējo finanšu racionālu apsaimniekošanu, sakārtojot ceļus, būvējot, veicot nepieciešamos remontus, kā arī īstenojot citus pašvaldības kompetencē esošos darbus. Turklāt, tā kā novada administrācijā būs pārstāvēti visi pagasti, to pārstāvjiem būs iespēja aizstāvēt tieši sava pagasta vajadzības. Tas gan būs atkarīgs no katra deputāta vēlmes strādāt savu vēlētāju labā.
Neaizmirsīsim arī Eiropas Savienības līdzekļus, kuri būs pieejami jau visdrīzākajā laikā. Tā ir liela nauda, kura paredzēta tieši lauku iedzīvotāju labklājības celšanai. Taču šiem līdzekļiem tiek prasīts līdzmaksājums 25% apjomā. Un te atkal mazajām pašvaldībām bieži rodas grūtības, jo arī ceturtā daļa no nepieciešamās summas daudziem nav pa kabatai. Taču, piemēram, piecu pašvaldību kopējais budžets to ļaus.
Līdz šim brīvprātīgi apvienojušās 54 vietējās pašvaldības, izveidojot 22 apvienotās pašvaldības, tajā skaitā 18 novadu. Paredzam, ka jaunajos mazākais iedzīvotāju skaits nebūs mazāks par 4500 cilvēku. Kā paši mazākie iecerēti Ugāles, Carnikavas, Ķeguma, Lubānas, Mazsalacas, Rojas un Viesītes novadi, kuros iedzīvotāju skaits nesasniedz 5000. Savukārt Talsu, Ogres un Bauskas novados iedzīvotāju skaits varētu pārsniegt 30000, bet Cēsu novadā — vairāk kā 40000.
Esmu gandarīts, ka pašvaldību vadītāji apliecinājuši gatavību konstruktīvam dialogam, lai kopīgiem spēkiem mēs novadu veidošanas vezumu aizvilktu līdz galam!
