Pļaviņu novads savus ikgadējos svētkus šogad izstāstīja stāstā — par Pļaviņu pilsētu, Aiviekstes, Klintaines, Vietalvas pagastu un, protams, cilvēkiem, kuri tur dzīvo. Tas notika arī neierastākā vietā kā citus gadus — Odzienas muižas parkā.
Lielāks izaicinājums
Svētkos varēja vērot multimediālu koncertuzvedumu “Pļaviņu novada stāsts”, kurā piedalījās Pļaviņu novada kultūras centra amatiermākslas kolektīvi — sieviešu koris “Loreleja”, jauniešu deju kolektīvs “Daugaviņa” un vidējās paaudzes deju kolektīvs “Vidupe”, Klintaines pagasta sieviešu vokālais ansamblis “Dzirnas”, kā arī Klintaines kapela, Kalsnavas pagasta sieviešu vokālais ansamblis “Vīzija” un vīru vokālais ansamblis “Kalsnava”. Koncerta virsdiriģents bija Ints Teterovskis, dziedāja arī viņa vadītais jauniešu koris “Balsis”. Svētku īpašais viesis bija arī Raimonds Tiguls, kurš spēlēja neierastu mūzikas instrumentu — hangu, kas klausītājus pārsteidza ar brīnišķo skaņu.
Sadarbībā ar Pļaviņu novada domes un kultūras centra darbiniekiem svētku režiju veidoja Ints Teterovskis un televīzijas žurnālists Andrejs Fiļipovs. Andrejs atzīst, ka apskatītas vairākas novada vietas, kur rīkot šos svētkus. Domu par estrādi viņi atmetuši uzreiz, jo, viņaprāt, tas ir pārāk tradicionāli. “Atdzīvināt” pils apkārtni šķitis daudz interesantāk un lielāks izaicinājums.
Skatītāju prieku par koncertu gan aizēnoja satraukums par stārķiem, ko salūts pēc svētku koncerta aizbiedēja no ligzdas pils skursteņa galā. Viss beidzās laimīgi, un putni nākamajā dienā atgriezās ligzdā.
Atjauno pamazām
Šajos svētkos arī Odzienas muižai bija savs stāsts, kas nepārtraukti papildinās. 19. gadsimta vidū muižkunga Brimmera laikā celtā Odzienas muižas pils savulaik bijusi viena no izteiksmīgākajām Latvijas neogotikas stila celtnēm.
Muižas kompleksā bijis vairāk kā 30 dažādu ēku. 1905. gada nemieru laikā pili nodedzināja un pēc Pirmā pasaules kara to daļēji atjaunoja. 20. gadsimta 30. gados vienā pils daļā ierīkoja dzīvokļus, citā — sarīkojumu telpas, bet daļa tā arī palika neizbūvēta. Padomju gados, Vietalvas sovhoza darbības laikā, pilī bija kultūras nams, rādīja kino, bet vēlākajos gados lielā un arī citas ēkas palika tukšas un pakāpeniski gāja bojā.
Skaistā vēstures pieminekļa atmoda sākās, kad tur sāka saimniekot SIA “Odzienas muiža”. Pirmā atjaunota Odzienas krogusmāja, kur viesu mājā no 2012. gada decembra uzņem atpūsties gribētājus. Pagājušā gada pavasarī bijušajā pienotavas ēkā izveidots kvasa brūzis, un top arī Odzienas muižas alus.
Atmiņā paliek
jautrākais
Atjaunotni pamazām piedzīvo arī citas muižas kompleksa ēkas un arī pati lielā pils. Daļai ēkas uzklāts jumts, izremontētas vairākas telpas. Novada svētkos tās bija atvērtas apmeklētājiem. Cilvēki ar interesi izstaigāja pili un priecājās par redzēto. Laimonim Buklevičam Vietalvas pagastā ir senču mājas, un viņš beidzis Odzienas septiņgadīgo skolu 1952. gadā. Tagad uz dzimto pusi bieži neiznāk aizbraukt, bet šoreiz bija interese izstaigāt lielo pils ēku, lai redzētu, kas atjaunots, un atminētos, kā agrāk tur izskatījies. Viņš atceras, kā Odzienas pils zālē notika bērnu svētki, kad viņš vēl bijis zēns. Viens no viņa klasesbiedriem bija uzrāpies uz jumta un atradis baloža olu. To viņš metis lejā un trāpījis citam klasesbiedram. Tādi jautri gadījumi paliek spilgtā atmiņā uz visu mūžu. Arī dažādi skolas sarīkojumi notika pilī, kur tolaik vienīgais apgaismojums bija petrolejas lampa. Laimoņa kungs atceras, ka pilī darbojās kultūras nams un kinozāle, bet šobrīd grūti sazīmēt, kur kas savulaik bijis. Daudz kas kopš tā laika mainījies.
Svētku laikā pie dārznieka mājas varēja aplūkot vēsturnieka Andra Rūtiņa veidoto izstādi “Vietalva un Odziena laiku lokos”.
Odzienas muižas kompleksa saimniekiem no SIA “Odzienas muiža” ir liels prieks par Odzienas pils parkā notikušajiem Pļaviņu novada svētkiem. Viņi cer, ka tie izdaudzinās Odzienas vārdu plašā apkaimē. Muižas kompleksa pilsbrūzī un krogusmājā jau notiek saimnieciskā darbība, bet jāturpina pilnībā atjaunot pašu Odzienas pili. Tā notiek tikai par saviem līdzekļiem, kā arī par pārdotā Odzienas muižas kvasa un alus ienākumiem. ◆
