Vienojas par budžetu
Saeimā iesniegts 2020. gada valsts budžeta projekts, ko pagājušās nedēļas beigās pieņēma Ministru kabinets. Tas paredz, ka ieņēmumi pieaugs līdz 9,89 miljardiem eiro, bet izdevumi būs nedaudz virs desmit miljardiem. Nodokļu maiņa 2020. gadā pagaidām nav paredzēta, bet paaugstināsies diferencētais neapliekamais minimums. Visvairāk naudas atvēlēts sociālajai aizsardzībai, ievērojami līdzekļi piešķirti arī veselībai un izglītībai, tostarp mediķu un pedagogu algām, kam budžeta veidošanas laikā tika pievērsta liela sabiedrības uzmanība.
Runā par drošību
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā aizvadīta Latvijas Transatlantiskās organizācijas, Latvijas Ārlietu ministrijas un Latvijas Aizsardzības ministrijas kopīgi rīkotā “Rīgas konference 2019”, kas pulcēja gandrīz 600 starptautisko attiecību ekspertus un dažādu pasaules valstu līderus. Viņi apsprieda nozīmīgākos drošības un politikas jautājumus reģionā un visā pasaulē. Konference ir diskusiju forums, kurā starptautiska mēroga līmenī tiek veidota viedokļu apmaiņa.
Naudu atdos valstij
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija, izskatot Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurora protestu, nolēma atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu un atzīt par noziedzīgi iegūtiem nerezidenta kontos AS “Reģionālā investīciju banka” esošos arestētos naudas līdzekļus — 29 miljonus eiro. Naudu nolemts ieskaitīt valsts budžetā.
Turpinās saslimšanas
Saslimšana ar vēdera infekciju konstatēta apmēram 50 universālveikala “Stockmann” darbiniekiem, kurus ēdināja SIA “Baltic Restaurant Latvia”. Pārtikas un veterinārais dienests uzņēmumā veicis pārbaudi, bet pagaidām nav noskaidrots, kas izraisījis saslimšanu. Iepriekš “Baltic Restaurants Latvia” nodrošināja ēdināšanu Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēs, kur izplatījās akūta zarnu infekcija.
Atzīst par vainīgiem
Spānijas Augstākā tiesa piespriedusi 13 gadu cietumsodu bijušajam Katalonijas vicepremjeram Urialam Džunkerasam, atzīstot viņu par vainīgu musināšanā uz dumpi un valsts līdzekļu izšķērdēšanā. Vēl trīs katalāņu separātistu līderiem, kas stājušies tiesas priekšā saistībā ar neatkarības referenduma sarīkošanu 2017. gadā, piespriesti 12 gadu ilgi cietumsodi, bet pieciem citiem apsūdzētajiem nedaudz īsāki cietumsodi.
