Otrreiz nekandidēs
Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēmis nekandidēt uz otro termiņu augstajā amatā. Šādu lēmumu Vējonis pieņēmis, neraugoties uz Latvijas Zaļās partijas viņam pausto atbalstu. Līdz ar to pašlaik ir zināms tikai viens potenciālais Valsts prezidenta amata kandidāts — jurists Egils Levits, kuru ir apņēmies virzīt vairums valdošās koalīcijas partiju un kuram ir solīts vairāk nekā puses deputātu atbalsts.
Izsaka neuzticību
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits izteicis neuzticību AS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājam Edvīnam Bērziņam un diviem valdes locekļiem — Aivaram Strakšas un Ainim Stūrmanim. Ministrs rosinās uzņēmuma padomi viņus atstādināt no amata, norādot, ka pēc uzņēmuma darbības izvērtējuma secināts, ka uzņēmumā notiek potenciāla korupcija un shēmošana.
Iet bojā sprādzienā
Sprādzienā Ādažu poligonā gājusi bojā Albānijas Bruņoto spēku virsleitnante Zarife Hasanaja, kas piedalījās NATO Otrā pasaules kara spridzekļu neitralizēšanas misijā, ievainots arī kontingenta komandieris Klodians Tanuši un seržants Julians Kapajs.
Pārbaudīs drošību
Šomēnes Zemgalē daudzdzīvokļu dzīvojamo māju koplietošanas telpās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas veiks ugunsdrošības pārbaudes. Ugunsdrošības pārbaudes izlases kārtā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju koplietošanas telpās tiek veiktas katru gadu.
Sūtīs misijai Gruzijā
Ministru kabinets atbalstīja divu Valsts policijas amatpersonu dalību Eiropas Savienības novērošanas misijā Gruzijā. Šim mērķim valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nolēma piešķirt Iekšlietu ministrijai 66 508 eiro. Patlaban starptautiskajās misijās piedalās 16 Latvijas civilie eksperti, no kuriem pieci ir Gruzijā, pārējie Ukrainā.
Aptur aptauju
Izpildot Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas izsludināto rīkojumu, Jelgavas novada pašvaldība tomēr apturējusi iedzīvotāju aptauju, ar kuru bija iecerēts noskaidrot iedzīvotāju viedokli par novada iespējamo apvienošanu ar Jelgavu. Pašvaldība uzskata, ka argumenti iedzīvotāju aptaujas nolikuma apstrīdēšanā izgaismo ministrijas nevēlēšanos veidot demokrātisku pieeju konceptuālos valsts attīstības jautājumos, tajā skaitā skaidri definējot, ka iedzīvotājiem nav lemttiesības viņiem stratēģiski būtiskos jautājumos valsts perspektīvā.