Atbalsta divas reģionālās slimnīcas
Vēl papildus rastos 60 000 eiro Nacionālais veselības dienests (NVD) novirzīs Jēkabpils reģionālajai slimnīcai un Madonas slimnīcai. Sākotnēji NVD reģionālajām slimnīcām piešķīra 400 000 eiro no nesadalītās naudas ambulatorajiem pakalpojumiem, bet, veicot līdzekļu sadalīšanu, pieņemts lēmums no dienesta iekšējā budžeta novirzīt vēl papildu līdzekļus.
Mentori no “Sarkanā Krusta”
Sabiedrības integrācijas fonds vakar parakstījis līgumu ar biedrību “Latvijas Sarkanais Krusts” par sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumu sniegšanu patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu. Līguma summa ir 41 999 eiro bez PVN. “Latvijas Sarkanā Krusta” tiešais uzdevums būs veicināt patvēruma meklētāju un personu ar bēgļa vai alternatīvo statusu pilnvērtīgu sociālekonomisko iekļaušanos, mazinot šķēršļus nodarbinātībai un sekmējot integrāciju sabiedrībā.
Jāziņo par krīzes situāciju
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektronisko sakaru likumā, paredzot, ka turpmāk mobilo telefonu operatoriem būs pienākums operatīvi nosūtīt Ārlietu ministrijas sagatavotās īsziņas Latvijas iedzīvotājiem ārvalstīs par rīcību krīzes situācijās. Šādos gadījumos mobilo telefonu operatori drīkstēs apstrādāt iedzīvotāja atrašanās vietas datus bez viņa piekrišanas, paredz likuma grozījumi.
Nopērk Norvēģijas saldējuma ražotāju
Piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” parakstījis iegādes līgumu ar Norvēģijas trešo lielāko saldējuma ražotāju “Isbjorn Is”. Iegādes darījuma apmēru neatklāj.
Ar to “Food Union” nostiprina savu klātbūtni un saldējuma tirgus pozīcijas Ziemeļvalstīs. “Isbjorn Is” ir tradicionāls Norvēģijas saldējuma ražotājs, kurš lepojas ar vairāk nekā 50 gados izstrādātām saldējuma ražošanas tradīcijām.
Valsts atdod parādu
Ungārijas Centrālā banka vakar paziņoja, ka tā pilnībā atmaksājusi vairāku miljardu eiro lielo aizdevumu, kuru tā 2008. gadā saņēma no starptautiskajiem kreditoriem, lai finanšu krīzes laikā stabilizētu valsts ekonomiku. Ungārija bija spiesta aizņemties aptuveni 20 miljardu eiro. Pēdējo četru gadu laikā valsts ekonomika stabili pieaugusi, inflācijai un procentu likmēm samazinoties līdz rekordzemam līmenim.
