Valsts probācijas dienesta (VPD) uzraudzībā 2011. gadā Latvijā piespiedu darbus bez maksas veica 6262 personas, nostrādājot 307,9 tūkstošus stundu. Darba devēji ietaupīja vismaz 333,4 tūkstošus latu. Aizkraukles reģiona pašvaldībās piespiedu darbos pagājušajā gadā strādāja 97 personas, viņu skaitā divi nepilngadīgie. Kopā viņi nostrādāja 7065 stundas.
Lemj prokuratūra vai tiesa
VPD Aizkraukles teritoriālās struktūrvienības vadītāja Aija Tukiša stāsta, ka notiesātie piespiedu darbu sabiedrības labā, nesaņemot atalgojumu, veic no mācībām vai darba brīvajā laikā pēc prokuratūras lēmuma vai tiesas sprieduma. Pērn piespiedu darbi valstī, arī Aizkrauklē, piemēroti par zādzībām, krāpšanu, piesavināšanos nelielā apmērā, transportlīdzekļa vadīšanu alkohola, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos, glabāšanu un realizēšanu nelielā apmērā un narkotisko un psihotropo vielu lietošanu bez ārsta norādījuma.
Parasti cilvēki strādā savā dzīvesvietā. “Pavisam pagājušajā gadā tiesai un prokuratūrai nosūtījām 79 ziņojumus par piespiedu darba izpildi — tik daudz mūsu klientu darbu sekmīgi pabeidza, citi to bija iesākuši jau 2010. gadā. No jauna 2011. gadā saņēmām 95 prokurora lēmumus un tiesas spriedumus, un daļa klientu pagājušajā gadā iesākto piespiedu darbu turpina šogad,” stāsta Aija Tukiša.
Krauj malku un grābj lapas
Kādus darbus cilvēki parasti veic? “Lielākoties tie ir mazkvalificēti darbi. Piemēram, skalda un krauj malku, zāģē un dedzina zarus, grābj lapas, tīra sniegu, vāc sadzīves atkritumus,” stāsta vecākais referents Egils Markus. “Viņi tīra arī daudzdzīvokļu māju pagrabu un bēniņu telpas, savāc sadzīves atkritumus, kas pārsvarā rodas, bijušajiem īrniekiem pārceļoties uz citu dzīvesvietu. Dažkārt notiesātie ir veikuši nelielus remontdarbus, taču mūsu klientiem lielākoties nav atbilstošas kvalifikācijas un prasmes šādu darbu izpildei. Notiesātie ir strādājuši arī skolās un bibliotēkās — aizlīmējuši logu ailas, mazgājuši telpas, labojuši grāmatas. Darba devējas var būt arī nevalstiskās organizācijas un baznīcas.”
VPD 2011. gadā ir noslēdzis 57 jaunus līgumus ar nevalstiskajām organizācijām par Probācijas dienesta klientu nodarbināšanu piespiedu kārtā, bet šobrīd valstī kopumā ir noslēgts vairāk kā 1000 līgumu. Aizkraukles teritoriālajā struktūrvienībā jau iepriekšējos gados noslēgti līgumi ar dažām baznīcām un nevalstiskajām organizācijām, piemēram, notiesātie baznīcām ir sagatavojuši malku.
Nepilngadīgie —
divas stundas dienā
Nepilngadīgajiem notiesātajiem atļauts strādāt tikai divas stundas dienā pēc mācībām, un smagus darbus viņi nedrīkst veikt. Sabiedrisko darbu izpildes kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi. Nepilngadīgajiem nostrādāt 20 — 40 stundu sabiedrisko darbu reizēm ir grūtāk nekā pieaugušajiem pārsimt stundu.
Sākotnēji tiesa nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem piemēro galvenokārt audzinoša rakstura piespiedu līdzekli — sabiedrisko darbu, bet, atkārtoti izdarot likumpārkāpumu, tiesa nepilngadīgajiem jau var piespriest kriminālsodu — piespiedu darbu. 2011. gadā sabiedrisko darbu Aizkraukles reģiona pašvaldībās veica 10 pusaudžu, bet valstī — 109. Viņi sakopa apkārtni, novāca nozāģētos zarus, veica dažādus darbus skolās.
Iepriekš
nebrīdina
Ja cilvēks labi, čakli strādā, vai darba devējs drīkst viņu palaist mājās kādu stundu agrāk? “Darba devējam nav tādu tiesību — notiesātajam ir jāstrādā saskaņā ar mūsu dienestā apstiprināto darba grafiku,” stāsta Egils Markus. “Veicam pārbaudes, un parasti tās ir negaidītas, iepriekš nebrīdinām. Ja konstatējam, ka mūsu klients ir devies mājās patvaļīgi, laikus neinformējot darba devēju un probācijas amatpersonu, tad uzskatām, ka konkrētajā dienā piespiedu darbs nav veikts. Darba devējs nav ieinteresēts klientu “piesegt”, tādēļ mums par darba kavējumu ziņo. Dienesta amatpersona noskaidro kavējuma iemeslu, ja attaisnojuma nav, notiesātajam izsaka brīdinājumu. Ja notiesātais neievēro izteikto brīdinājumu un atkārtoti bez attaisnojuma pārkāpj soda izciešanas nosacījumus un kārtību, tāda rīcība tiek uzskatīta par ļaunprātīgu izvairīšanos no soda izciešanas. Šādā gadījumā probācijas dienests nosūta iesniegumu tiesai par piespiedu darba aizstāšanu ar arestu. Reiz kāda sieviete ļoti labi veica uzticēto darbu, taču sāka lietot alkoholu, darbā neieradās, un tiesa piespiedu darba stundas aizstāja ar arestu. Diemžēl daļa klientu nespēj turēties pretī alkohola kārdinājumam, ir degradējušies. Ir arī klienti, kas labāk izvēlas cietumu, nevis darbu. Daļai klientu ir pastāvīgs algots darbs, un pret piespiedu darbu, kas jāveic brīvajā laikā, attieksme ir ļoti vieglprātīga — viņi cer, ka par piespiedu darba kavēšanu nekas nedraudēs, tomēr to nākas aizstāt ar arestu. Sodu var atcelt vienīgi smagas neārstējamas slimības gadījumā, bet tad tiesai ir jāiesniedz pierādījumi.”
Ne visi grib
izlīgt
Valstī 2011. gadā vainīgie pieprasīja 696 izlīgumus — par 256 izlīgumiem jeb 37% vairāk nekā 2010. gadā. Viņi vēlējās izlīgt gan par smagiem un sevišķi smagiem, gan mazāk smagiem noziegumiem un likumpārkāpumiem. Tomēr apmēram trešdaļa izlīgumu nenotika — vainīgie pārdomāja vai arī cietušie nepiekrita, un abas izlīgumā iesaistītās puses uz izlīguma procesu neieradās. Apmēram 20% gadījumu puses izlīga bez nosacījumiem — pietika ar atvainošanos, cietušie materiālo kompensāciju nepieprasīja. Daļa cietušo vēlējās, lai zaudējumus atstrādā, piemēram, kāds vainīgais nozagto motorzāģi kompensēja ar darbu mežā.
Aizkrauklē notika 11 izlīguma procesu, un visus ierosināja apsūdzētās personas. Izlīga tikai sešos gadījumos, piecos procesos cietušie izlīgumu nevēlējās.
Izvērtēšanas
ziņojumu mazāk
Pērn VPD uzrakstīja 1676 izvērtēšanas ziņojumus — par 287 mazāk kā 2010. gadā. Aizkraukles teritoriālajā struktūrvienībā 2011. gadā nav uzrakstīts neviens izvērtēšanas ziņojums. “Izvērtēšanas ziņojuma mērķis ir sniegt vispusīgu, objektīvu informāciju, lai izlemtu jautājumu par probācijas klientam nosakāmo sodu vai pienākumiem saistībā ar uzraudzību, ņemot vērā viņa domāšanas veidu, uzvedību, attieksmi un noziedzīga nodarījuma izdarīšanu veicinošos sociālos apstākļus,” stāsta Aija Tukiša. “Izvērtēšanas ziņojumu pieprasa tiesa un prokuratūra. Līdz 2012. gada 31. decembrim VPD tos rakstīs tikai par nepilngadīgajiem un personām, kuras ir apsūdzētas par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību, kā arī personām, kuras pretendē uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no brīvības atņemšanas soda izciešanas, un visbiežāk šīs personas nonāk mūsu dienesta uzraudzībā. Izvērtēšanas ziņojumu pieprasījuma iespējas ir samazinājušās tāpēc, ka VPD tam vairs nav vajadzīgo resursu. Arī mūsu struktūrvienības darbinieku skaitu pirms dažiem gadiem samazināja, un šīs funkcijas izpildes ierobežojums turpināsies līdz šīgada decembrim. Kā būs pēc tam, pašlaik nezinām. Tiesas un prokuratūras darbinieki vēlētos, lai VPD amatpersonas šādus ziņojumus rakstītu par jebkura vecuma personu, ne tikai par nepilngadīgajiem, jo ziņas par cilvēku ir svarīgas, nosakot sodu.”
“Mani Anglijā gaida darbs!”
Kamēr runājam, dienesta telpās ienāk kāds 21 gadu vecs jaunietis un rāda tiesas spriedumu — par automašīnas demolēšanu viņam piespriests nosacīts pusgadu ilgs cietumsods un tikpat ilgs pārbaudes laiks, tādēļ jāreģistrējas Probācijas dienestā. Tomēr puisis grib braukt uz Angliju, jo tur gaida darbs un nauda. Tiesas spriedums vēl nav stājies spēkā, bet viņš dokumentus grib nokārtot ātrāk, lidmašīnas biļete esot jau nopirkta. Diemžēl tas nav iespējams — kamēr spriedums nav stājies spēkā, dienestā dokumentus nepieņem, iesniegumus un lūgumus neizskata. “Bet vai ar jums nevar sarunāt? Es negribu zaudēt 1500 latu mēnesī!” jaunietis ir neatlaidīgs un neapmierināts.
Probācijas dienesta darbinieki skaidro, ka neko sarunāt nevarēs — viņi pretlikumīgas darbības neveic, un jaunietim jāizvērtē, kas ir svarīgāk — zaudēt 1500 latu vai vēl vairāk — 9000 latu, ja viņš pusgadu nokļūs cietumā. Un tas notiks, ja nepildīs Probācijas dienesta norādījumus — nosacītā brīvības atņemšana pārvērtīsies par reālu. Jaunais cilvēks tomēr piekāpjas un sola dienestā ierasties noteiktajā laikā.
“Bieži vien cilvēki domā, ka Probācijas dienesta uzraudzība un pārbaudes laiks nav nekas nopietns. Tomēr tā nav — nosacīti notiesātajiem ir jāpilda dienesta amatpersonas prasības, regulāri pie mums jāreģistrējas, viņi nedrīkst izdarīt jaunus likumpārkāpumus. Kopā ar nosacīti notiesāto dienesta amatpersona sagatavo uzraudzības plānu, kurā noteikts, ko notiesātais izpildīs tiesas noteiktajā pārbaudes laikā,” stāsta Aija Tukiša.
2011. gadā Aizkrauklē VPD uzraudzībā reģistrētas 63 nosacīti notiesātas personas. Diemžēl ne visi iztur pārbaudes laiku — izdarot jaunus likumpārkāpumus, viņi nokļūst cietumā.
