“Valsts nodokļu politikas stratēģija nākamajiem trijiem gadiem pamatā paredz nemainīgas nodokļu likmes, neieviest jaunus nodokļus, kā arī būtiski nepalielināt kopējo nodokļu slogu”, tādu viedokli pagājušā gada vasarā pauda gan finanšu ministrs Andris Vilks, gan premjers Valdis Dombrovskis. Taču šīs cerības nav piepildījušās un Latvijā atkal ir jauna nodeva, kas stāsies spēkā novembrī.
Šoreiz nodevas idejas autori gan nav mūsu valstsvīri, tā ir “nošpikota” no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, nesēju atlīdzības mehānismi darbojas 22 ES dalībvalstīs. Dažās jomās līdzināties pārējām ES valstīm mums izdodas nevainojami.
Turpmāk par datu nesējiem — CD un DVD, USB zibatmiņām un datoriem — būs jāmaksā nodoklis, un tas nozīmē, ka veikalos šīs preces kļūs nedaudz dārgākas. Zibatmiņām turpmāk piemēros datu nesēju nodevu — 4% no pārdošanas cenas, bet tukšiem CD un DVD nodeva būs 6% no cenas, savukārt visiem datoriem, portatīvajiem datoriem un planšetdatoriem nodeva būs divi lati. Savāda ir nodokļa aprēķināšana pēc datu nesēja cenas, nevis kapacitātes. Tātad, pērkot zibatmiņu, kuras cenu paaugstina, piemēram, smalks dizains un iestrādāts Svarovski kristāliņš, man jāmaksā vairāk par šo greznību, bet kāda tai būtu saistība ar USB ietilpību? Piemēram, Vācijā, Zviedrijā un arī citās ES valstīs šo nodokli aprēķina pēc datu nesēja kapacitātes — nodoklis proporcionāli palielinās, pieaugot datu nesēja ietilpībai.
Piemērojot nodokli datu nesējiem, tiek pieņemts, ka ikviens, kurš tos pirks, jau lolo slepenu domu par nelikumīgu sveša intelektuālā īpašuma zagšanu. Tad arī ikvienu veikala apmeklētāju, jau pirms viņš tur ienāk, var uzskatīt par potenciālu garnadzi un pie kases iekasēt naudiņu par iespējamo nozagto preci. Nodoklis nav liels, USB vai dators nav ik mēnesi pērkama prece, par to varētu maksāt arī mazliet vairāk, tomēr ir nepatīkami, ja ikvienu pircēju “a priori” uzskata par zagli. Vai šādā veidā netiek pārkāpta nevainīguma prezumpcija? Un kā ar tiem cilvēkiem, kuri USB izmanto tikai personisku dokumentu un fotogrāfiju glabāšanai?
Tiesībsargs Juris Jansons uzskata, ka attiecībā uz šiem cilvēkiem nav ievērots tiesiskuma princips.
Nešaubos, ka liela daļa šim nodoklim tik un tā “apmetīs līkumu”, datu nesējus iegādājoties interneta veikalos no valstīm, kur šādas nodevas ierīcēm nav piemērotas. Un tas nozīmē, ka zaudētāji būs arī vietējie informācijas tehnoloģiju tirgotāji. Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija uzskata, ka noteikumu grozījumos noteiktais jaunais atlīdzības apmērs ir nepamatots, nesamērīgs un negatīvi ietekmē Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, radot viņiem neizdevīgāku situāciju pret citu Baltijas valstu komersantiem. Vai saistībā ar jauno nodevu izvērtēti visi ieguvumi un zaudējumi?