Jaunjelgavā atklāta Latvijas pirmajam satiksmes un darbu ministram novadniekam Teodoram Hermanovskim veltīta piemiņas vieta. Viņa pirkstu nospiedumi atstāti vēstures lapās un tuvinieku sirdīs. Atklāšanas pasākumu apmeklēja ierēdņi no galvaspilsētas, privātie ziedotāji, jaunjelgavieši un Teodora Hermanovska mazdēls Norvels ar ģimeni no Amerikas Savienotajām Valstīm.
Simboliski atgriežas mājās
19. gadsimta beigās Teodors Hermanovskis bija Jaunjelgavas pilsētas skolas audzēknis. Vēlāk viņš stāvēja pie Latvijas dibināšanas šūpuļa un kļuva par pirmo satiksmes un darbu ministru. Par Teodoru Hermanovski saglabājies maz liecību. Padomju laikā viņa vārds izplēnēja arī no cilvēku atmiņām, bet 2020. gada 23. oktobrī pirmais satiksmes ministrs simboliski atgriezās mājās. Nozīmīgo novadnieku atklāja Jaunjelgavas Kultūras veicināšanas biedrība, pētījot pilsētas un novada vēsturi. Biedrība uzskatīja par pienākumu atgādināt vietējai sabiedrībai par Teodora Hermanovska paveikto. Biedrības vadītāja Vaira Lejniece ar domubiedriem neatlaidīgi strādāja pie ieceres īstenošanas. Piemineklis novietots Jaunjelgavas infrastruktūrai nozīmīgā vietā — pilsētas centrā, iepretim autobusu pieturai.
Turpmāk par Teodora Hermanovska ieguldījumu Latvijas labā vēstīs tēlnieka Kristapa Gulbja veidotais piemineklis, kurā attēlots viņa pirksta nospiedums. Tēlnieks iedvesmojās no konkursa rīkotāju atsūtītajiem materiāliem, kuru vidū bija Teodora Hermanovska pirmskara pase. 1936. gada pasē bija viņa pirksta nospiedums un paraksts. Tēlnieks noskaidroja, ka Hermanovskis visus dokumentus parakstīja ar “Montblanc” pildspalvu, tādēļ arī tā rotā pieminekli tieši virs Hermanovska paraksta.
Pieminekļa izveide izmaksāja ap 50 000 eiro, no kuriem 5000 bija privātpersonu ziedojumi un labdarības izsolē savāktie līdzekļi, pārējais — pašvaldības ieguldījums vēstures saglabāšanā.
Ticība sev
un valstij
Satiksmes ministrs Tālis Linkaitis pieminekļa atklāšanā uzsvēra sarežģītos apstākļus, kādos Teodoram Hermanovskim vajadzēja strādāt. Valsts infrastruktūra bija izdemolēta, naudas nebija. Hermanovska darba laikā — 570 dienās — nomainījās trīs valdības. Bija jābūt lielai ticībai sev un valstij, lai atjaunotu karā izpostīto. “Šodien Latvijā simboliski atgriežas Teodors Hermanovskis. Mūsu vēstures apziņā atgriežas piemiņa valstsvīram, kurš piedalījās neatkarīgas Latvijas valsts proklamēšanā un bija pirmais Latvijas satiksmes un darbu ministrs. Tas bija trauksmains laiks, kad sveši karaspēki un varas plosīja Latvija zemi. Cīnījās par varu un ietekmi cilvēku prātos, postīja un izlaupīja infrastruktūru. Bija vajadzīgs organizatora talants, drosme un atbildība, lai jauno Latviju uzliktu uz pareizām sliedēm. Bija vajadzīgas zināšanas un spējas pārliecināt par veidu, kā pārņemt un atjaunot ceļus, dzelzceļus, pastu un telegrāfu. Par visu vairāk bija vajadzīgs sapnis par Latviju, stingra pārliecība par neatkarīgu Latvijas valsti, uzticība tā laika Kārļa Ulmaņa valdības komandai un ticība saviem spēkiem. Teodoram Hermanovskim tas viss piemita. Skatoties ar laika distanci, redzam, ka viņa pieņemtie lēmumi radīja paliekošu pamatu Latvijas transporta un sakaru infrastruktūras atjaunošanai vēlākos gados. To novērtējam šodien un esam pateicīgi par to. Esmu gandarīts un priecīgs, ka Teodora Hermanovska dzimtajā Jaunjelgavā ikviens ceļagājējs šajās krustelēs varēs iepazīt vīru, kurš tik daudz devis Latvijai. Paldies visiem labas gribas cilvēkiem, kas atbalstīja šīs piemiņas vietas tapšanu!” uzrunājot sanākušos, teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
Guntis Libeks, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs, vēlēja ikvienam būt tikpat drosmīgam un izlēmīgam kā slavenajam novadniekam: “Laiks un cilvēki pasaules telpā atstāj dažādas zīmes. Gadsimtu gaitā Jaunjelgava ir izauklējusi un pasaulē laidusi daudzus ievērojamus cilvēkus. Latvijai un tās tautai nozīmīgs ir politiķis valstsvīrs Teodors Hermanovskis. Ar šo piemiņas zīmi izrādām viņam pienākošos cieņu. Tas būs atgādinājums par viņa personību un nozīmīgumu, par Brīvības cīņām un valsts neatkarību. Hermanovska paveiktais ir piemērs šīm un nākamajām paaudzēm, lai katrs cenšas sasniegt iecerēto, nebaidās un būtu tik drosmīgs, izlēmīgs kā Teodors Hermanovskis. Šis piemineklis būs brīvības un neatkarības simbols Jaunjelgavā.”
Īpašs brīdis mazdēlam Norvelam
Piemiņas vietas atklāšanas pasākumā klāt bija Teodora Hermanovska mazdēls Norvels Hermanovskis ar ģimeni. Audzis Amerikā Norvels kopj latviskās saknes. Vecaistēvs Teodors un tēvs Egīls stāstīja par dzimteni. Norvels uzrunu klātesošajiem sāka latviešu valodā, pēc tam atvainojās par ierobežoto vārdu krājumu un turpināja angliski: “Vispirms vēlos pateikties satiksmes ministram Tālim Linkaitam un Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājam Guntim Libekam, kuri padarīja šo projektu iespējamu. Liels paldies manai jaunajai draudzenei Vairai Lejniecei par atbalstu un domām, Kristapam Gulbim par brīnišķīgās skulptūras izveidi! Esmu lepns, ka tiku uzrunāts pieminekļa atklāšanas ceremonijai par godu manam vectēvam Teodoram Georgam Hermanovskim. Tas, ka esmu daļa no šī notikuma un svinu viņa piemiņu kopā ar jums, sniedz pozitīvas sajūtas. Ikreiz, kad esmu Rīgā ar sievu Feju un suni Dārlingu, nepaiet ne diena, kad neiedomājamies par vectēvu Teodoru. Pateicos viņa garam, ka viņš mums dāvāja šo brīnišķīgo dzīvi Latvijā. Viņa talants un domu bagātība, kas piemīt man, ir iedzimta. Teodora dzīve iepludināja tik lielu un dziļu mantojumu manā ģimenē, ka tas jau rit mūsu dzīslās, tāpat kā Latvija. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa Teodoru zina no Vikipēdijas. Tur var redzēt viņa sasniegumus un dzimšanas un nāves datumus. Viņš bija satiksmes ministrs 1918. gadā — gadā, kad dzimis mans tēvs Egīls, līdz pat 1920. gadam. Teodora sasniegumi arhitektūrā ir vairāk nekā 100 projektu Rīgā, viņš ir 1926. gadā uzbūvētās pirmās funkcionālisma stila mājas autors. Internetā nav rakstīts par to, ka viņš bija maigs, laipns un mīlošs cilvēks manai ģimenei un man. Viņa piemiņa ir daudz kas vairāk par ķieģeļu ēkām, kuru autors viņš ir, vai dzelzceļu, ko viņš atjaunoja. Viņš bija ceļvedis un spēks manas ģimenes ceļojumā pāri jūrām uz Ameriku, kur es piedzimu. Viņš ir tā gaisma, kas ved mūs atpakaļ uz Latviju. Atceros, kā sēdēju viņam klēpī, kad man bija pieci gadi. Atceros to tā, it kā tas būtu vakar. Atmiņas par vectēvu ir tik spilgtas, kā iekaltas manī. Šodien, stāvot pie viņam veltītā pieminekļa, es jūtu viņa klātbūtni. Tāpat mēs to izjutām pagājušajā vasarā, kad apmeklējām Teodora dzimtās mājas Jaunjelgavā. Tas man un Fejai bija ļoti saviļņojošs brīdis. Ja tolaik, kad sēdēju viņam klēpī, es būtu zinājis, ka pēc pieciem gadiem viņa vairs nebūs, es būtu lūdzis viņam pierakstīt pagātnes notikumus un atklāt savu domāšanas veidu. Nezinu, kur es būtu šodien, ja ne viņa tālredzības — palikt kopā ar ģimeni tālajā ceļojumā uz Ameriku. Viņš atteicās no visa, ko dzīve bija viņam devusi. Kā lai izstāstu par tām sāpēm un ciešanām, ko viņš pārcieta? Par ģimeni, draugiem un karjeru, ko atstāja. Man ir sāpīgi par to domāt, bet es redzu iespaidīgo spēku. Esmu pārliecināts, ja viņš redzētu Latviju tagad, būtu lepns. Vectēvs Teodors bija mans paraugs. Viņš bija spēcīgs, stingrs un stabils, es nepārstāju viņu apbrīnot. Zināju, ka arī mans tēvs viņu apbrīnoja, tādēļ sekoja viņa pēdās. Daudzus gadus viņi strādāja kopā, tāpat kā vēlāk es to darīju ar savu tēvu. Tikai nesen es sapratu, kādu ietekmi vectēvs atstāja uz manu tēvu dzīvē un darbā. Vēlreiz paldies par manas dzimtenes Latvijas mantojumu, par to, ka dāvājāt šo brīdi un pieminekli par godu manam vectēvam Teodoram! Viņš atstājis pirkstu nospiedumu manī, ietekmi uz manu ģimeni uz mūžīgiem laikiem. Šis piemineklis būs atgādinājums šeit, Jaunjelgavā, uz visiem laikiem.”
Pēc oficiālās daļas pilsētas centrā turpinājās Nacionālo bruņoto spēku orķestra koncerts. Tāpat apmeklētājiem bija iespēja apskatīt Rīgas Motormuzeja seno spēkratu izstādes trīs braucamos. Lūgtās personas un privātie ziedotāji pulcējās pilsētas kultūras namā uz Kultūras veicināšanas biedrības pārstāves Vairas Lejnieces prezentāciju par Teodora Hermanovska biogrāfiju. Runu teica tēlnieks Kristaps Gulbis un novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks. Ikviens, kurš ziedoja piemiņas vietas izveidei, pasākumā saņēma tēlnieka veidoto piemiņas un pateicības velti — piespraudi. ◆
Teodora Hermanovska biogrāfija
Dzimis Jaunjelgavā 1883. gadā lauksaimnieka ģimenē.
1905. gada revolūcijas dalībnieks. Vairoties no represijām, neilgu laiku dzīvoja emigrācijā Šveicē.
Pēc atgriešanās 1911. gadā pabeidzis Rīgas Politehnisko institūtu.
No 1912. gada Hermanovskis bija Rīgas—Orlas dzelzceļa valdes inženieris. Pirmā pasaules kara laikā iesaukts armijā, kur dienēja par 12. armijas štāba ceļu pārvaldes priekšnieku.
Pēc Kārļa Ulmaņa uzaicinājuma pievienojies Latvijas Pagaidu valdībai, kur no 1918. gada
19. novembra līdz 1920. gada
11. jūnijam bija satiksmes un darbu ministrs.
No 1920. līdz 1922. gadam bija laikraksta “Latvijas Sargs” un no 1922. līdz 1923. gadam žurnāla “Nedēļa” redaktors.
No 1925. gada darbojās celtniecības uzņēmumos kā būvinženieris.
Pēc viņa kā arhitekta projektiem Rīgā uzcelts apmēram 100 dzīvojamo un sabiedrisko ēku, lielākā daļa no tām Teikā.
Hermanovska projektētais dzīvokļu un veikalu nams Marijas
ielā 8 (1926) ir pirmā funkcionālisma stila celtne Rīgā. Pēc viņa projektiem uzcelts tagadējais mūzikas nams, toreiz kinoteātris “Daile”, kinoteātris “Teika”, ēka Zemitānu laukumā u. c.
1944. gadā Hermanovskis devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur apmetās Eslingenē.
Vēlāk izceļojis uz ASV, kur arī darbojies celtņu projektēšanā un celtniecībā.
Miris 1964. gadā Edžvoterā,
Ņūdžersijā.
2011. gadā Teodora Hermanovska vārdā tika nosaukta iela Torņakalnā.
Bijušais ministrs kopš 1950. gada dzīvoja pie saviem dēliem — arhitektiem ASV.
