Mednieku kluba “Ērberģe” dalībnieks Indulis Zeime šoruden ieguva neparastu trofeju — viņš nomedīja pilnīgi baltu stirnu. Dzīvnieki albīni dabā sastopami ļoti reti.
Mednieku kluba “Ērberģe” dalībnieks Indulis Zeime šoruden ieguva neparastu trofeju — viņš nomedīja pilnīgi baltu stirnu. Dzīvnieki albīni dabā sastopami ļoti reti.
Mednieku kluba “Ērberģe” prezidents Zigurds Karols stāsta, ka neparasto stirnu viens no kluba medniekiem pamanījis jau vasarā. Baltais kažociņš starp kokiem bijis labi redzams. Mednieks par to stāstījis kādam savam kolēģim, kurš lāga negribējis ticēt, ka iespējama balta stirna, tādēļ atjokojis, ka vienam rādoties baltas pelītes, bet citam baltas stirnas…
Tomēr kādā no kolektīvo medību reizēm baltā stirna nomedīta. Tas izdevās rīdziniekam Indulim Zeimem. Viņš dzīvnieka ādu nolēmis ģērēt un saglabāt.
Sēlijas virsmežniecības medību inženieris Vitolds Rozītis stāsta, ka ir dzirdēts par nomedītām baltām vai raibām mežacūkām, bet to, ka nomedīta balta stirna, viņš uzzina pirmo reizi.
Aptaujājot vairākus pieredzējušus medniekus, “Staburags” uzzināja, ka balta stirna pirms diviem gadiem redzēta netālu no Kokneses, pēc tam gan dzīvnieks vairs nav manīts. Vēl kāds mednieks zināja stāstīt par stirnu, kurai daļa galvas bijusi balta, taču arī šis dzīvnieks nav nomedīts.
Albīnisms nav slimība, bet gan ģenētisks defekts. Albīnisma gēns neļauj organismam izstrādāt melanīnus — iekrāsojošos pigmentus. Albīniem balts ir viss: no purna līdz nagiem, pat ragi. Acis viņiem ir ļoti sarkanas, jo asinsvadi spīd cauri varavīksnenei.
Albīnisms nav tikai “kosmētisks” defekts. Kļūme vienā gēna mehānismā ietekmē visu organisma sistēmu. Visiem albīniem ir dzirdes problēmas. Dažiem ir pazemināta imunitāte. Viņi reti nodzīvo līdz “pilngadībai”.
Šo dzīvnieku ikdiena nav viegla. Viņi nevar paslēpties no uzbrucējiem, ne arī pielavīties medījumam. Tikai no mūsu, cilvēku, redzesviedokļa balts dzīvnieks ir skaists. Viņu sugasbrāļi albīnus uzskata par kropļiem, kas nav uzmanības cienīgi.
Ja arī no albīniem dzīvniekiem izveidojas pāris, viņi pasaulē laiž parastus pēcnācējus. Balti mazuļi rodas tikai tad, ja abi vecāki ir albīnisma gēna nēsātāji. Dabā šāda sakritība ir vienā no 20 000 gadījumiem.
Dabā sastopami arī daļēji albīni.
