Sunākstes pagasta Šķinapurves dīķī pīļu sezonas atklāšanas medībās nošauts tur ligzdojošais ziemeļu gulbis — Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstīts retas sugas putns.
Sunākstes pagasta Šķinapurves dīķī pīļu sezonas atklāšanas medībās nošauts tur ligzdojošais ziemeļu gulbis — Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstīts retas sugas putns.
Šķinapurves dīķis pieder zemnieku saimniecībai “Silmači”, bet to uzrauga sunākstietis Vladimirs Kažujevs. Pēc pīļu medību sezonas atklāšanas viņš ievērojis, ka pazudis viens no dīķī dzīvojošajiem ziemeļu gulbjiem. Apstaigājot dīķmalu, Kažujeva kungs atradis baltas putna spalvas, kas viņam likušās aizdomīgas. Turpat bijušas svaigu rakumu pēdas. Tur atrasta viena nodīrāta ziemeļu gulbja āda ar spārniem un pleznām. Gaļu šāvēji acīmredzot aizveduši līdzi.
Tā kā ziemeļu gulbji ir retas sugas putni, dīķa uzraugs vērojis viņu dzīvi. Ziemeļu gulbji dīķī apmetušies pagājušajā gadā. Šopavasar te bijuši ornitologi un priecājušies par faunas retumu.
Vēlāk atklājies, ka pazudis vēl viens gulbis. Tā paliekas gan nekur nav atrastas. Tūlīt pēc notikušā dīķa uzraugs sazinājies ar Latvijas ornitoloģijas biedrību, kur ieteikts ziņot valsts ierēdņiem. Taču, kad piezvanīts Valsts mežu dienesta medību daļai, nācies uzklausīt sekretāres nievājošo attieksmi un daļas vadītāja atbildi, ka vainīgos būšot grūti noskaidrot, jo mednieki neesot bijuši vietējie.
Zemnieku saimniecības “Silmači” un arī dīķa īpašnieks Vitauts Vāvers stāsta: “Dīķī var medīt tie, kuriem ir medību atļauja. Pīļu sezonas atklāšanas medībām dīķī bija pieteikušies trīs kolektīvi. Līdz ar to nav grūti izpētīt, kas kurā vietā medīja. Dīķu uzraugs pierakstījis arī automašīnu, ar kādām mednieki todien bija atbraukuši, numurus. Visa informācija nodota Seces mežniecībā.” Seces mežniecības mežzinis Dainis Rubulis savācis visus pierādījumus un nodevis Aizkraukles virsmežniecības inženierim medību jautājumos Vitoldam Rozītim.
Lietu izmeklē valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes nelikumīgu medību un zvejošanas apkarošanas inspekcijas speciālisti. Rozīša kungs saka: “Šajā nodaļā strādā profesionāļi, kuri specializējušies šādu gadījumu izmeklēšanā.”
Gulbjus Latvijā vispār nedrīkst medīt, kur nu vēl retu sugu pārstāvjus! Profesionāliem medniekiem gan to vajadzēja zināt, un šādi cilvēki pīli ar gulbi jau nu sajaukt nevarētu.
Ziemeļu gulbi no paugurknābju gulbja var atšķirt pēc ārējām pazīmēm — spalvu un knābja nokrāsas. Ziemeļu gulbis ir Latvijā reti ligzdojoša putnu suga, kas iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā. Gulbja nogalinātājus var sodīt administratīvi — par putna, kura nav medījamo sarakstā, nošaušanu. Taču ir arī Ministru kabineta noteikumi par zaudējumu atlīdzināšanu par īpaši aizsargājamu sugu indivīdu un biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu. Ziemeļu gulbis iekļauts otrajā grupā, kurā par īpaši aizsargājamu sugu indivīdu iznīcināšanu vai bojāšanu paredz naudassodu četru minimālo mēnešalgu apmērā — 240 latu. Naudu no vainīgajiem jāiekasē vides pārvaldes speciālistiem, un to ieskaita dabas aizsardzības fondā.
