“Šī vasara daudziem bērniem sākusies ļoti bēdīgi. Tāpēc tev noteikti ir jārunā ar savu bērnu par drošību!” — vēsta ieraksts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Facebook interneta vietnē. “Staburags” skaidro, kādas ir visizplatītākās traumas, kādi ir to cēloņi un ko vajadzētu darīt, lai traumu nebūtu.
Karstajā laikā autiņbiksītēm nē!
Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMPD) Zemgales reģionālā centra vadītāja vietnieks medicīnas un operatīvajos jautājumos Kristiāns Galanders stāsta, ka vasarās bērnu traumu skaits palielinās, turklāt zēniem vairāk nekā meitenēm. Tas saistīts ar to, ka zēni ir fiziski aktīvāki, vasaras brīvlaiku pavada “brīvā formā”, kā nu kurš prot un kādas ir iespējas. Pieaugušie bieži ir aizņemti darbā un nepietiekami ar bērniem runā par drošību. Viņš arī norāda, ka ne visi pacienti sauc “ātros”, citi vēršas slimnīcā paši vai dodas pie ģimenes ārsta, tādēļ traumu skaits patiesībā ir pat lielāks, nekā NMPD tiek reģistrēts.
Traumas ir atšķirīgas bērniem līdz piecu, sešu gadu vecumam, pusaudžiem un jauniešiem. Mazāko bērnu drošība atkarīga no vecāku vērīguma, uzmanības, gādības. Līdz piecu gadu vecumam apmēram puse traumu rodas kritiena, klupiena, lēciena vai grūdiena dēļ. Vasarā lielāku risku rada pārkaršana. Mediķi atgādina, ka bērnu vasarā nedrīkst ilgstoši atstāt ratos vai automašīnā, jo viņš pārkaršanas dēļ var iet bojā. Karstajā laikā vajadzētu atteikties no autiņbiksītēm. Karstā laikā nevajag bērnus spiest ēst, galvenais — dot regulāri padzerties.
Ik gadu sakož ap 800 bērnu
Mazi bērni jāsargā no suņu kodumiem, kas bieži rodas, dzīvnieku raustot, ņurcot, cenšoties samīļot, kad viņš ēd vai guļ. Vecākiem jāmāca bērniem, kā pret mājdzīvniekiem izturēties. Ik gadu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā pēc palīdzības vēršas vairāk nekā 800 bērnu, kurus sakoduši vai saskrāpējuši mājdzīvnieki. Visbiežāk bērnus savaino pašu ģimenes mīluļi vai tuvinieku suņi, tāpēc pat ar šķietami pazīstamu dzīvnieku bērni nebūtu jāatstāj vieni paši. Tāpat jāuzmanās, dzīvnieka tuvumā vizinoties ar velosipēdu. Līdz trīs gadu vecumam bērniem biežāk tiek savainota galva un rokas, pusaudžiem — kājas, kas dzīvniekam ir pa tvērienam.
Izkrīt pa logu
Izplatītas mazu bērnu traumas ir dažādas pakāpes apdegumi, uzraujot sev virsū karstu ūdeni, tēju vai kafiju, tajā skaitā sēžot klēpī pieaugušajiem, kuri ietur maltīti. Nelielas krūzes tilpums bērnam ir kā spainis verdoša ūdens pieaugušajam!
Vasarā īpaši jāuzmanās, lai bērns neizkristu pa logu vai no balkona. Šādi gadījumi ir fiksēti arī Aizkraukles reģionā pavisam nesen un arī pagājušajā gadā. Diemžēl pēdējo divu nedēļu laikā NMPD mediķi dažādās Latvijas vietās steigušies glābt četrus bērnus no viena līdz četru gadu vecumam, kuri guva ļoti smagas un dzīvībai bīstamas traumas, savās mājās izkrītot pa atvērtu logu. Šonedēļ kāds divgadīgs zēns Ogrē izkrita no ceturtā stāva un, lai gan mediķi notikuma vietā veica reanimācijas pasākumus, viņa dzīvību neizdevās glābt. Mediķi uzsver, ka vasarā mājas logi mazuļiem ir ļoti augsta riska zona!
Bieži pie aizvērtiem māju logiem var redzēt māmiņas ar saviem mazuļiem, rādot un stāstot, kas ir pagalmā. Mazulim ir interesanti, tomēr mediķi aicina mazus bērnus uz palodzes necelt, jo viņiem radīsies priekšstats, ka uz palodzes drīkst kāpt, un to darīs, kad vecāku nav klāt.
Mediķi arī aicina mājās gādāt, lai caurvēja dēļ ar spēku neaizcirstos durvis, pie kurām turas mazulis.
Šūpoles un batuti — bīstami objekti
Maziem bērniem patīk šūpoties, tomēr jāatceras, ka arī rotaļu laukumā vecāki nedrīkst zaudēt modrību — bieži bērns gūst traumas, jo piegājis pārāk tuvu šūpolēm, kurās šūpojas kāds cits bērns.
Vecāki arvien vairāk iegādājas batutus, cerot, ka bērniem lēkāšana būs laba nodarbe. “Nepareizi lietoti, tie var radīt sevišķi smagus galvas, mugurkaula sasitumus, kā arī kāju un roku mežģījumus un lūzumus, tāpēc nav pieļaujama bērnu lēkāšana pa batutu bez pieaugušo uzraudzības,” norāda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu ķirurģe Inguna Stirboviča. “Pa batutu vienlaikus var lēkāt tikai viens cilvēks, un tam noteikti jābūt aprīkotam ar tīklu, lai pasargātu bērnus no traumām, atsitoties pret zemi vai citiem blakus esošiem objektiem. Tāpat jābūt nosegtam arī atsperu mehānismam, kurā nereti ieķeras rokas vai kājas.”
Noslīkst dīķī
Pusaudžiem vasarās patīk staigāt pa pamestām ēkām. NMPD statistikas sarakstā ir kāds nesens gadījums — 11 gadu veca meitene, staigājot pamestā ēkā, krita no trešā stāva un nokļuva slimnīcā ar ribu lūzumiem, vēdera iekšējo orgānu bojājumiem un vaļēju kājas lūzumu.
Ik gadu notiek nelaimes gadījumi, saistīti ar peldēšanu un lēkšanu ūdenī. Šovasar kāds 12 gadu vecs zēns, lecot ūdenī, ar galvu atsitās pret akmeni un guva mugurkaula kakla skriemeļu lūzumu, savukārt kāds 14 gadu vecs zēns noslīka, peldoties kopā ar draugiem.
“Lēkšana ūdenī var radīt nopietnas sekas — galvas un mugurkaula traumas, kas ne vienmēr ir ārstējamas. Pirms laist bērnus ūdenī, kādam no pieaugušajiem jāizstaigā un jāiztausta pamatne,” norāda mediķi.
Vasarā mazi bērni īpaši jāsargā ūdens tuvumā. Šogad vienu un trīs gadus veci bērni bija iekrituši piemājas dīķos. Vienā gadījumā traģēdiju novērsa vecāks bērns, gadu veco mazuli pamanot un izvelkot. Otrā gadījumā zēna dzīvību glābt diemžēl neizdevās — viņš tikai uz īsu brīdi pagalmā bija palicis viens.
Braucot jālieto ekipējums
Gan bērni, gan pusaudži un jaunieši bieži ir pārgalvīgi, braucot ar velosipēdu, viņi traucas lielā ātrumā un ignorē gājējus, tajā skaitā mazākus bērnus. Izbrauc ielu krustojumos, strauji šķērso gājēju pārejas, nelieto aizsargķiveres, kas kritiena brīdī pastiprina traumu smagumu. Mediķi uzsver, ka, braucot ar velosipēdiem, skrituļdēļiem un skrituļslidām, bērniem jālieto ķiveres, ceļu un elkoņu aizsargi. Skrituļojot vienmēr jālieto arī plaukstu aizsargi — krītot bērns instinktīvi mēģina atbalstīties uz rokām, un tas var beigties pat ar delnas locītavas lūzumu. Ne ar skrituļdēli, ne skrituļslidām nav iespējams ātri apstāties, un bīstamākās vietas ir krustojumi ar ielu.
Vizinoties ielu tuvumā, bērns var nejauši izbraukt uz braucamās daļas un pakļūt zem automašīnas, tāpēc mazākie obligāti jāpieskata, bet lielākiem bērniem jāmāca ievērot ceļu satiksmes noteikumus. Jāņem vērā bērna koordinācijas un reaģēšanas spējas, ja priekšā gadītos kāds šķērslis vai negaidīta situācija, kad jāizvairās no sadursmes vai kritiena. Velosipēdam jābūt tehniskā kārtībā — vienmēr pirms braukšanas jāpārliecinās, ka gaismas atstarotāji uz bērna riteņa ir stingri piestiprināti, bremzes darbojas labi, stūre grozās viegli un riteņa riepas ir stingri piestiprinātas pie rāmja un labi piepumpētas.
Visbiežāk notiek mājās
Sākoties dārza svētku sezonai, ārstu palīdzība biežāk vajadzīga bērniem, kas gūst apdegumus, piedurot roku karstam grilam, ielejot liesmās degšķidrumu vai gūst elpceļu un gremošanas trakta apdegumus pēc grila vai citu sadzīvē lietotu ķīmisku šķidrumu iedzeršanas. Bērniem izdodas atvērt pat tos iepakojumus, kas aprīkoti ar īpašiem vāciņiem bērnu aizsardzībai.
“Ar bērniem ļoti daudz runājam klātienē bērnudārzos, skolās un dažādos pasākumos. Šoreiz vēršamies pie vecākiem — runājiet mājās vairāk ar saviem bērniem par drošību un dažādiem riskiem! Visbiežāk traumas un nelaimes gadījumi notiek sadzīvē, bieži mājas apstākļos un situācijās, kuras varēja nenotikt vai varēja novērst!” šajās dienās Facebook vietnē raksta NMPD pārstāvji. Tomēr, lai arī kādus padomus vecāki dotu saviem bērniem, lai kādas “lekcijas” lasītu, jāatceras, ka visspilgtāk prātā viņiem paliek vecāku rīcība konkrētā situācijā — viņu piemērs ir bērnu paradumu veidošanas pamats. ◆
