Aizkrauklietis Arvis Voicehovičs “Staburagā” ieradās neapmierināts ar apdrošināšanas kompānijas “BTA” darbu. Taču, kā noskaidrojām, problēmas radās savstarpējas neizpratnes dēļ.
Aizkrauklietis Arvis Voicehovičs “Staburagā” ieradās neapmierināts ar apdrošināšanas kompānijas “BTA” darbu. Taču, kā noskaidrojām, problēmas radās savstarpējas neizpratnes dēļ.
Arvis Voicehovičs stāsta:
— Braucu uz Lietuvu. Lai šajā valstī iebrauktu, man vajadzēja apdrošināšanas polisi. Nopirku to Neretas robežpārejas punktā, samaksājot 80 litu (apmēram 11 latu). Prasīju čeku par samaksāto naudu, taču polises izsniedzēja Nijole Krasovska atteicās tādu dot. Kā lai tagad pierādu, ka esmu maksājis? Turklāt Aizkrauklē pirms mēneša pirktā polise tikpat ilgam laikam (15 dienām) man maksāja uz pusi lētāk nekā uz robežas iegādātā. Kādēļ tā?
Firmas “BTA” Aizkraukles filiālē “Staburags” noskaidroja, ka apdrošināšana veikta pareizi.
— Iebraucot Lietuvā, civiltiesiskās atbildības apdrošināšana piecpadsmit dienām maksā 80 litu. Tik braucējs uz robežas arī samaksājis, — skaidro filiāles vadītājs Jānis Avotiņš. — Iepriekš Aizkrauklē kopā ar civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisi pirkta arī zaļā karte. Tad civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai piemēro tarifu atlaides, tādēļ tā maksāja lētāk. Čekus par samaksāto naudu neizsniedz nekur, jo pēc noteikumiem maksājumu apliecinošs dokuments ir pati polise. Uz tās ir gan maksātāja vārds un uzvārds, gan personas kods un adrese. Ja braucējs būtu to pajautājis, mēs visu paskaidrotu, un šādu lieku satraukumu nebūtu.
