Daudzesiete Anita Bērziņa Īrijā gandrīz trīs vasaras bija laukstrādniece — novāca sīpolus. Viņa nopelnīja naudu mājai, mašīnai, mēbelēm, mājas remontam un citām vajadzībām.
Daudzesiete Anita Bērziņa Īrijā gandrīz trīs vasaras bija laukstrādniece — novāca sīpolus. Viņa nopelnīja naudu mājai, mašīnai, mēbelēm, mājas remontam un citām vajadzībām.
Nejaušs brauciens
Braukt uz Īriju Anitu Bērziņu rosināja pazīstami cilvēki, kuri šajā valstī jau bija strādājuši. Tagad viņa saka — tas gadījies nejauši. Viņa 45 gadu vecumā par to nedomājusi, taču draugi iedrošinājuši. Anitas kundze braukusi kopā ar vairākiem citiem latviešiem.
— Mūsu ģimene vēlējās nopirkt māju, kuru toreiz īrējām, bet naudas nebija, lai arī vīram bija darbs, arī abi dēli neslinkoja, bet meita mācījās Daudzeses pamatskolā. Sākumā nedaudz šaubījos, bet saņēmu drosmi un izlēmu braukt. Grūtākā bija pirmā vasara, taču vēlāk jau braucu ar prieku, jo zināju, ka varu nopelnīt tik, cik nekad nevarēšu saņemt Latvijā pēc daudzu gadu darba, — atzīst Bērziņas kundze.
Noslēdzot līgumu, visi darba noteikumi bija saprotami. Saimnieki pret viesstrādniekiem izturējās labi, un darbs ilga no pulksten 7 līdz 16. Samaksu laukstrādnieki saņēma nedēļas beigās. Pirmajā gadā Anitas kundze dzīvoja treilerī, maksājot par to 20 eiro nedēļā.
Īrijā nepaliek
Par pirmās vasaras peļņu Anitas ģimene nopirka iecerēto māju, par otrās vasaras naudu — automašīnu, pēc trešā brauciena mājai varēja nomainīt logus un nopirkt visu, kas bija nepieciešams.
— Pirmajā vasarā es nopelnīju vairāk nekā mans vīrs gada laikā “Nelsā”. Otrajā gadā man līdzi brauca arī abi dēli un vedekla. Visu laiku strādājām pie viena un tā paša saimnieka. Pavisam viņam bija ap 40 strādnieku. Tur bija cilvēki no Bosnijas, Polijas, bet latviešiem bija vislabākā slava. Paši īri lauksaimniecībā nestrādāja, vienīgi ar tehniku. Viņi labāk saņem sociālo palīdzību nekā strādā šādu darbu, — stāsta Anitas kundze.
Viņa ir apmierināta, ka arī dēli nopelnīja, ka iepazīta svešā zeme Īrija. Anitas kundze atzīst, ka tagad Īrijā ir ļoti daudz latviešu, kuri diemžēl vairs negrib atgriezties Latvijā. Viņa gan tur nevēlētos palikt, bet dēls ar ģimeni gatavojies to darīt, tomēr, lai visi būtu kopā, atgriezies dzimtenē.
