Bērnu vasaras nometnes rit pilnā sparā. Tās sākas, tiklīdz skolā beidzas mācību gads, un ilgst līdz pat septembrim. Tas ir laiks, kad skolām laukos šādā veidā ir iespēja nopelnīt.
Skaits būtiski nemainās
Mājaslapā nometnes.gov.lv šobrīd reģistrētas 680 nometnes. Tas nav maz — saka Inta Kraskeviča, Valsts izglītības un satura centra (VISC) vecākā referente, kura atbildīga par to, lai tās noritētu atbilstoši likumam. Ir divu veidu nometnes — dienas, kad bērni tiek nodarbināti un pieskatīti pa dienu un vakarā dodas mājās, un diennakts nometnes. Tās organizē gan privātas personas, gan firmas, skolas, bērnu un jauniešu centri, pašvaldības. “Gadu no gada to skaits būtiski nav mainījies,” stāsta I. Kraskeviča. “Sākotnēji šogad bija reģistrētas tūkstoš nometnes, bet to skaits saruka, jo tās nebija nokomplektētas, līdz ar to nometņu darbība tika atcelta. Vidēji gadā notiek ap 800 nometņu visā Latvijā.”
Liels motivācijas avots
Žanna Miezīte, Neretas novada izglītības darba speciāliste, atzīst, ka skolām, izīrējot telpas nometnēm, ir iespēja nopelnīt. “Uz to skolas strādā,” viņa stāsta. Proti, izīrējot telpas un sporta kompleksus. “Tas ir veids, kā nopelnīt naudu, citādi nevarētu savā iestādē veikt remontu vai iegādāties kādu īpašu mācību materiālu, tehniskos līdzekļus. Ir lietas, ko par nodokļu maksātāju naudu vienkārši neatļautos — mazliet virs vidējā, kā ierasts, lai ir ar “rozīni”.” Jautāta, kāda ir skolas telpu vai naktsmītnes īres maksa, Ž. Miezīte atbild, ka tas ir komercnoslēpums. Tomēr atzīst, ka darbs, lai piesaistītu klientu, ir dažāds: reklāma no mutes mutē, bijušajiem klientiem tiek sūtīti piedāvājumi, informācija par telpām tiek ievietota arī skolas mājaslapā. Atsaucība ir. Neretas skola var piedāvāt dienesta viesnīcu, sporta laukumus un sporta halli, Mazzalve — vidi, sporta bāzi, kultūrvēsturi. Sproģu pamatskola ar to nenodarbojas. Neretas novada skolas, izīrējot telpas nometņu organizatoriem, pērn ieņēma 19,7 tūkstošus eiro.
Savukārt Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas direktors Aldis Rakstiņš stāsta, ka tas, vai direktors drīkst ieņemto naudu tērēt pēc saviem ieskatiem vai tomēr ne, ir liels motivācijas avots meklēt, piesaistīt nometņu organizatorus savai skolai. Lai arī skolas ieņēmumi no saimnieciskās darbības nonāk katras pašvaldības budžetā, tie tomēr atgriežas skolā. Agrāk A. Rakstiņš varējis naudu ieguldīt mācību vides modernizēšanā, tomēr tagad deputātiem esot cits skatījums, kā tā jātērē. Pērn, nometnēm izīrējot telpas, Skrīveros nopelnīja ap 2,5 tūkstošiem eiro. Summa no gada uz gada būtiski nemainoties. Citi skolu direktori atzīst, ka, izīrējot inventāru vai dienestu viesnīcu, ieņemtā nauda nav peļņa, jo jārēķinās arī ar izdevumiem — nolietojas inventārs, jāsedz arī citi maksājumi.
Rezultātu sasniegšanai
Pieprasīta nometņu organizatoru vieta ir arī Kokneses sporta halle. Pašvaldības aģentūras “Kokneses sporta centrs” direktors Dāvis Kalniņš stāsta, ka nometnes Koknesē sākas jau no 1. jūlija un rit līdz pat 31. augustam. Halle pieprasīta tieši sporta nometņu organizēšanai. “Brauc treneri ar audzēkņiem, lai strādātu rezultātu uzlabošanā un pilnveidotu savu meistarību. Koknese šādām vajadzībām ir ļoti piemērota, jo te ir gan baseins, gan pilna izmēra stadions, halle, naktsmītne. Svarīgākais, ka viss ir uz vietas — nometņu dalībniekiem nav jāizmanto transporta pakalpojumi,” stāsta D. Kalniņš. Kokneses halles uzturēšanas izmaksas ir 250 tūkstošu eiro gadā. D. Kalniņš teic, ka no nometnēm ieņemtie līdzekļi ir veids, kā sporta centram daļēji segt uzturēšanas izmaksas.
Jaunjelgavas vidusskolā, kur tradicionāli notiek arī Igora Miglinieka basketbola nometnes, nometņu ieņēmumi ir ap 10 tūkstošiem eiro gadā. Tikmēr Aizkraukles novada ģimnāzija pērn ieņēma 6 tūkstošus eiro un vienu tūkstoti eiro Aizkraukles sporta centrs.
Savukārt Pļaviņu novada ģimnāzija ar šādiem pakalpojumiem nav nodarbojusies, nometnes īpaši netiek piesaistītas peļņas nolūkos, bet telpu piedāvājums nometņu organizatoriem izteikts. Atsaucības nav. Ģimnāzijas direktore Rita Pole atminas, ka pērn Vietalvā neilgi tika izmantota sporta halle, kas budžetā deva ap 50 eiro. R. Pole stāsta, ka nometņu organizatori izvēlas lētāko un izdevīgāko piedāvājumu, kas atbilst viņu vēlmēm un mērķiem.
Piesaista uzņēmējus
I. Kraskeviča novērojusi, ka ar katru gadu nometņu rīkošanai pieaug pašvaldības atbalsts. Rīga ir viena no tām, kas organizē iepirkumu, lai izvēlētos labāko pretendentu nometņu rīkošanai. Tās budžets ir 17 tūkstoši eiro. Savukārt mazāk naudīgākas pašvaldības nometnes sava novada bērniem atbalsta līdzfinansējot. Piemēram, Pļaviņu novada pašvaldība līdzfinansēja bērnu nometni “Pepijas Garzeķes piedzīvojumi “pasaku mara-
tonā” 2016” , piešķirot 1500 eiro. Nometnes vadītāja Tatjana Zagorska stāsta, ka tās organizēšanai piesaistījusi arī uzņēmējus, kuri palīdzēja gan finansiāli, gan dodot mācību materiālu nodarbībām. Tomēr nedēļu ilgajai nometnei esot bijis nepieciešams arī vecāku finansējums, kas šogad bijis 75 eiro. Nometnes izmaksās ietilpa ēdināšana, ekskursijas Jelgavā, Tērvetē, ceļa un citi izdevumi.
Savukārt citi pašvaldību vadītāji atzīst, ka esot grūti pierunāt skolotāju vai kādu citu rīkot nometnes, jo to organizēšana ir sarežģīta. Tomēr I. Kraskeviča iebilst: “Sarežģīti tas bija tad, kad nebija mājaslapas un visus dokumentus vajadzēja iesniegt personiski vai sūtīt papīra formātā, tagad viss notiek elektroniski. Lielākā sarežģītība ir tā, ka cilvēkam, lai saņemtu atļauju rīkot nometni, ir jāmācās sešu dienu kursos. Tā ir jānoorganizē, pirms tās sākšanas jāreģistrē un jāsaskaņo ar attiecīgiem dienestiem, ko var izdarīt elektroniski.” Kas nosaka nometnes dārdzību? “Vai tai piesaistīts pašvaldības finansējums vai nav. Izmaksas aug — ēdināšanai, pedagogu algām. Nedēļa nometnē var maksāt arī 200 eiro, ja tā ir dienas nometne,” atklāj I. Kraskeviča. Tās ir dažāda rakstura — izzinošās, izklaides, sporta, kas arī ietekmē cenu, bet retajam vasarā griboties mācīties, tāpēc vairāk tiekot rīkotas tādas, kurās var atpūsties, novērojusi referente. Jautāta, vai uz nometnēm vairāk dodas pilsētu vai lauku bērni, I. Kraskeviča teic: “Laukos retais par nometni bērnam var samaksāt 100 vai 200 eiro, jo nav rocības. Tā ir liela nauda, bet rīdzinieki to var.” ◆
