Sestdien Daudzeses apkaimē, Viesītes upes krastā, mednieku kluba “Diānas” teritorijā, ar piegaudošanu nomedīti septiņi vilki — šī pavasara vilcēni. Medībās ar dzinējiem, kas bija īpaši pieteiktas Valsts meža dienestā, piedalījās mednieki no Daudzeses, Mazzalves, Zalves, Neretas, Aizkraukles, Jaunjelgavas, Skrīveriem, Viesītes, Jēkabpils, Rīgas, Ērgļiem un citām vietām.
— Kādu medību laikā atklājām, ka meža masīvā gaudo vilcēni, — stāsta medību vadītājs Valdis Puida. — Uzaicinājām palīgā Lauri Lukševicu no Kaibalas, kurš māk atdarināt vilka balsi. Lai rīkotu lielākas medības, aicinājām talkā medniekus no kaimiņu novadiem — atsaucība bija ļoti liela. Izdevās nomedīt septiņus vilkus. Tas ir lielisks rezultāts. Nomedījām trīs jaunos vilkus un četras jaunās vilcenes. Pārnadži mežā varēs justies daudz mierīgāk.
Lauris Lukševics no Lielvārdes novada Kaibalas, mednieks ar 26 gadu stāžu, stāsta, ka ar vilkiem Viesītes upes krastā “sarunājies” četras naktis, atdarinot vilcenes gaudošanu.
— Katru nakti vilcēni atsaucās, domājām, ka varēsim kādu nomedīt, taču nesekmīgi, — saka Lukševica kungs. — Nolēmām rīkot lielākas medības. Vakarā “sagaudojāmies”, tad piecos rītā vēl vienu reizi. Vilki atsaucās. Tā bija droša zīme, ka viņi paliks aptuveni tajā pašā vietā. Pirms dzīšanas iegāju mastā un iegaudojos. Divi vilki gaudošanas brīdī pieskrēja klāt. Nepaspēju pat izšaut, un viņi ieskrēja atpakaļ biezoknī. Pēc desmit minūtēm pieskrēja vēl viens. Vecie vilki, visticamāk, bija jau aizbēguši.
Lukševica kungs teic, ka viņam interesē sarežģītas medības. Iemācījies piebaurot briežu un aļņu buļļus, nolēmis iemācīties piegaudot arī vilkus. Šo māku viņš apguvis septiņu gadu laikā. Tikai pērn izdevies piegaudot pirmos vilkus Latgales pusē. Šogad arī labi veicies. Iegaudojies, un vilki tūlīt atsaukušies. Pa vienam vilkam nomedīja Aivars Miezītis un Ainārs Vaičulēns (abi no Mazzalves), Artūrs Šolmanis no Viesītes, Māris Grīnvalds no Sunākstes un Lauris Lukševics no Kaibalas. Nauris Vībāns no Skrīveriem nošāva divus vilkus.
Vībāna kungs teic, ka, nošaujot vienu vilku, nedrīkst atslābt, jo, iespējams, pa tām pašām pēdām var skriet vēl kāds.
— Tā arī notika. Pamanīju pirmo kucēnu. Izšāvu. Par rezultātu gan nebiju pārliecināts. Pārlādēju. Pamanīju vēl vienu un izšāvu vēlreiz. Domāju, vismaz vienam taču trāpīju. Vēlāk izrādījās, ka nāvējoši sašāvu abus, — saka med-
nieks.
