Izstrādātie Maksātnespējas likuma grozījumi un nolikto atslēgu princips cilvēciskos mājokļa iegādi, padarot to iedzīvotājiem labvēlīgāku, kā arī samazinot banku ietekmi uz kredīta ņēmējiem. Ja šie grozījumi tiktu ieviesti jau 2006. gadā, ekonomiskās krīzes sekas, ko jo īpaši smagi izjuta daudzi mājokļu pircēji, nebūtu bijušas tik postošas — uzskata Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas pārstāvis Aivars Birulis.
“Lai arī saskaņā ar Maksātnespējas likumu, nonākot finansiālās grūtībās un nespējot pildīt parādsaistības, kredīta nodrošinājums — mājoklis — visbiežāk tiek realizēts izsolē vai, vienojoties ar banku, pāriet tās īpašumā, parādniekam tomēr ir jāsedz pilna hipotekārā kredīta summa. Turklāt arī maksājuma kavējuma procenti, sodanaudas un valsts nodeva, kā arī tiesu izpildītāju un administratoru atlīdzības. Ņemot vērā jau iepriekš veiktos finanšu ieguldījumus mājokļa iegādes dokumentu noformēšanā, pirmās iemaksas veikšanai, kā arī mājokļa labiekārtošanai un remontdarbiem, pircēja finansiālais slogs ir nesamērīgs,” norāda Birulis.
Viņš arī norāda, ka banku saasinātā reakcija uz Maksātnespējas likuma grozījumiem, kas paredz nolikto atslēgu principa ieviešanu, ir pārspīlēta. Vienīgie zaudētāji būs administratori un tiesu izpildītāji, jo patlaban lielāko daļu viņu ienākumu veido tieši nekustamo īpašumu izsoles.
Valsts ekonomika lielāko pienesumu darījumos ar nekustamo īpašumu saņem no valsts nodevas un nekustamā īpašuma nodokļa, tāpēc likuma grozījumi būtisku ietekmi uz finanšu plūsmu neatstās. Tāpat arī aktivitāte nekustamo īpašumu nozarē, visticamāk, saglabāsies līdzšinējā līmenī.
Līdz ar nolikto atslēgu principa ieviešanu būtu jāpievērš uzmanība arī komunālo maksājumu parādu jautājumam, kas nereti “iet roku rokā” ar nespēju segt hipotekāro kredītu.
Izskatot Maksātnespējas likuma grozījumus, deputāti atbalstīja priekšlikumu, kas ieviesīs tā saukto nolikto atslēgu principu mantai, kas kalpojusi kā nodrošinājums. Tas nozīmē, ka, pārdodot mantu, kas kalpojusi kā nodrošinājums, atlikušās parādnieka saistības līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiks dzēstas. Šāda kārtība attieksies tikai uz gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots parādnieka mājoklis. Likuma grozījumi arī paredz dzēst ne tikai parādnieka saistības, bet arī ar tām saistītos galvojumus.
Plānots, ka likuma grozījumi stāsies spēkā nākamgad. ◆
