Jau vairākus mēnešus daudzdzīvokļu māju “Brūklenes” Vietalvā apsaimnieko paši iedzīvotāji. Pieredze šajā darbā veidojas pamazām. Par to saruna ar dzīvokļu īpašnieku pilnvaroto personu Jāni Gūtmani.
Atlika tikai rīkoties
“Brūklenēs” ir 18 dzīvokļi. Jānis šajā mājā dzīvo dažus gadus un atzīst, ka sākumā nepievērsa uzmanību rēķiniem par komunālajiem pakalpojumiem, ko nodrošināja SIA “Pļaviņu komunālie pakalpojumi”. Skaidrības nebija arī par līdzekļu izlietojumu, un uzņēmums neko daudz neskaidroja, tikai izvietoja paziņojumus, ka atkal kaut kas mainās. Kad no šī gada apsaimniekošanas maksas “lēciens” no “Pļaviņu komunālajiem pakalpojumiem” bija gaidāms pamatīgs, nolēma rīkoties.
— Iepazinos ar iepriekšējo gadu pārskatiem par mūsu māju un sapratu, ka tas ir tikai pārskats par naudas plūsmu, nebija plānots neko būtiski uzlabot. Turklāt māja bija lielā līdzekļu mīnusā, bet rēķini tikai auga. Tas viss neraisīja pārliecību, ka sadarbība ar komunālo uzņēmumu tādā veidā jāturpina. Turklāt iedzīvotāji bija neapmierināti ar radušos situāciju. Vajadzēja rīkoties. Vienas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji Vietalvā jau bija pārņēmuši ēku savā apsaimniekošanā, kas mudināja darīt to pašu, — stāsta Jānis Gūtmanis.
Ieguvumu redz rēķinos
Viņš cītīgi pētīja likumus, kā to pareizāk izdarīt. Viegli nebija, bet, izlasot visu trešo reizi, jau bija sapratne, kas jādara. Informācija ar visām veidlapām internetā ir pietiekama, arī citu pieredze izklāstīta. Atlika tikai rīkoties.
Iedzīvotājiem vajadzēja izraudzīt vienu likumīgo pārstāvi, kas šo pienākumu uzņemas, un to uzticēja Jānim Gūtmanim. Uzreiz bija nolemts, ka apsaimniekošanas maksa paliek iepriekšējā — 15 centi par kvadrātmetru. Jānis stāsta, ka tādējādi ieņēmumi gadā no mājas ir 2000 eiro. Tā šķita pietiekama summa, lai nodrošinātu ēkas uzturēšanu un paliktu vēl neliels uzkrājums.
Pārņemot māju savā apsaimniekošanā, iedzīvotāji pārrunāja, kādus pienākumus uzņemsies paši un kādiem darbiem algos citus. Piemēram, šobrīd ir vienošanās, ka kāpņu telpas tīrīs paši iedzīvotāji saskaņā grafiku.
— Vēl jau šādi saimniekojam tikai pāris mēnešu, un ar laiku var saprast, kā labāk rīkoties. Arī pašiem “jāpierīvējas”, bet, ja izteiksim tikai savu neapmierinātību, atkal nonāksim turpat, kur bijām. Domāju, katrs jau tagad redz ieguvumu savos rēķinos, salīdzinot ar citām mājām Vietalvā, — stāsta Jānis.
Mājā ir gan privatizēti, gan neprivatizēti dzīvokļi, kas lielākoties pieder pašvaldībai. Šajā mājā atrodas arī Vietalvas pagasta bibliotēka, vienā dzīvoklī izvietots biedrības “Vietalvas kodols” jauniešu centrs. Viens pašvaldībai piederošais dzīvoklis tiek pārdots izsolē. Jānis atzīst, ka pašvaldība vietalviešus atbalsta, jo apzinās, ka cilvēki paši ir ieinteresēti kaut ko darīt.
— Ir situācijas, kas jārisina nekavējoties, bet ir lietas, ko nevar paveikt neilgā laikā. Piemēram, vienā dzīvoklī ir vēsi, citā par karstu. Nevar kā iepriekš tikai “griezt” siltuma piegādi uz vienu vai otru pusi. Tas jautājums jārisina kompleksāk, lai nodrošinātu vienmērīgu siltuma plūsmu, — saka Jānis.
Rūp vide, kurā dzīvo
Pamazām tiek sakārtots arī jautājums par atkritumu izvešanu. Ir konteineri dalītajiem atkritumiem, kas ir bez maksas, bet pārējo liek citos. Tie visai mājai ir divi, un tas esot pietiekami.
— Sākumā vienojāmies nepiepildīt konteinerus vienā dienā, atkritumus likt kompaktāk un tos šķirot. Veicās visādi, jo iedzīvotāju ir daudz un ieradumus mainīt nav tik vienkārši. Turklāt dažam šķita, ka tas uz viņu neattiecas. Tomēr attiecas gan, jo atspoguļojas rēķinos. Bija arī nesaprašanās, bet situācija noregulējās, — saka Jānis.
Viņš atzīst, ka pamazām veidojas konkrētāks mājas apsaimniekošanas plāns ar darbiem, kas steidzamāki, un tiem, kurus var vēl atlikt, kad būs vairāk līdzekļu. Apzināts arī, kurš no pašiem iedzīvotājiem vienā vai otrā situācijā var palīdzēt. Atbalsts ir, un arī Jānim ir vēlme saprast, kā viss notiek, un pašam kaut ko paveikt.
Protams, aktuāla problēma ir saistībā ar nemaksātājiem. Ar tādām situācijām Jānis jau saskāries. Ja situāciju neizdodas atrisināt pašiem, protams, jārīkojas likumīgi un jāvēršas tiesā. Katrā ziņā nevar pieļaut situāciju, ka iedzīvotāji nemaksā ilgstoši, jo jāapmaksā ne tikai regulārie rēķini, bet jāplāno arī līdzekļi neparedzētiem darbiem, lai novērstu kādu avārijas situāciju. Ikviens dzīvokļa īpašnieks var redzēt līdzekļu izlietojumu un darbu tāmi.
Mājas vecākais vai pilnvarotā persona nav pienākums, ko uzņemtos daudzi. Kāpēc Jānis to dara?
— Tāpēc, ka tā ir māja, kurā es pats dzīvoju, un man interesē paša dzīves apstākļi. Nav jēgas kaut kur ieguldīt naudu, ja neredzi atdevi, — saka vietalvietis.
Viedokļi
Anrī Paļčevskis,mājas “Brūklenes” iedzīvotājs
— Pozitīvs ir katrs risinājums, kas samazina rēķinus, un to ikviens iedzīvotājs novērtē. Apsaimniekojot ēku pašiem, nav jāsedz arī lieli administratīvie izdevumi, kā tas bija iepriekš. Kad ēku apsaimniekoja “Pļaviņu komunālie pakalpojumi”, bija plānoti dažādi uzlabojumi un labiekārtošana, bet nekas tāds nenotika. Vēl jau nekāds līdzekļu uzkrājums nav izveidojies, bet, tādējādi saimniekojot, ir lielākas iespējas kaut ko paveikt.
Aigars Bieriņš, daudzdzīvokļu māju “Dzērvenes” un “Atmodas” apsaimniekotājs Vietalvā
— Lēmums māju apsaimniekot pašiem ir pareizs, jo iepriekš no samaksātā nejutām nekādu atdevi. Šādi darbojamies pusgadu, un jau veidojas līdzekļu uzkrājums, tāpēc varam plānot kādus uzlabošanas darbus. Nākamajā sezonā paredzam “Dzērvenēs” ierīkot jaunu apkures katlu. Nepieciešams arī labot skursteņus un veikt kosmētisko remontu kāpņu telpās. Rīkosim kopsapulci un domāsim, ko darīt. Ir, protams, pa kādam neapmierinātam, jo neizprot, ko nozīmē apsaimniekot namu, bet tā tas bijis vienmēr. Ar rēķinu samaksu arī ir labi. Sākumā grāmatvedību kārtoju pats, tagad to dara grāmatvede, jo viens visu nevar izdarīt.
Esam samazinājuši arī izvedamo atkritumu daudzumu, un cilvēki iemācījušies vairāk tos šķirot, lai gan viegli tas nebija. Galvenais, lai iedzīvotāji paši būtu aktīvāki, tad daudz var izdarīt.
