“Ar interesi sekoju līdzi Latgalē notiekošajam, kad knišļi uzbruka mājlopiem. Manuprāt, nelaimē vainojami arī paši lopu saimnieki, nolaidīgi izturēdamies pret dzīvniekiem,” tā “Staburagam” pauž Aina no Aizkraukles.
“Ar interesi sekoju līdzi Latgalē notiekošajam, kad knišļi uzbruka mājlopiem. Manuprāt, nelaimē vainojami arī paši lopu saimnieki, nolaidīgi izturēdamies pret dzīvniekiem,” tā “Staburagam” pauž Aina no Aizkraukles.
“Tā ir traģēdija, bez govīm palika daudzas ģimenes. Taču, ja saimnieki būtu rīkojušies aktīvāk, šāda nelaime nenotiktu,” tā aizkraukliete. “No kurienes rodas knišļu mākoņi? No purviem, aizaugušiem grāvjiem un krūmājiem. Knišļu izplatībā vaino dabas apstākļus, bet es domāju, ka vainīgi paši lauksaimnieki.
Ja viņi laikus izcirstu krūmus, neļautu zemītei aizaugt kārkliem, bet meliorētu mitros tīrumus un tos koptu, insektiem nebūtu, kur vairoties. Nav arī saprotams, kādēļ govis dzen ganos, ja lidinās bīstamie kukaiņi. Lai saimnieks lopiņus atstāj kūtī, bet zāli sapļauj pats un pienes klāt. Kad es dzīvoju laukos, tā bieži darījām, ja laika apstākļu dēļ lopus ganos nevarēja laist.
Daudzi žēlojas, ka arī kūtī ielidojot insekti. Bet tur taču no tiem var aizsargāties, logiem un durvīm liekot priekšā sietus! Var arī izkārt mušpapīru, izsmidzināt kukaiņus atbaidošus līdzekļus. Bet nē, to dara retais saimnieks, pārējie žēlojas, ka lopi pagalam. Bet ko darīja, lai tā nenotiktu?
Domāju, nolaidību sekmē mūsu valsts, par visām nelaimēm solot kompensācijas. Zemnieks zina — nebūs ražas, valsts iedos naudu, govi nokoda knišļi — atkal būs kompensācija. Arī Eiropas Savienība sola atbalstu. Kādēļ jāstrādā, ja var naudu saņemt par nelaimēm!”
