Ko tur liegties, nav vērts. Mans īstais vārds ir Neo. Tas nav nekāds pseidonīms vai pagrīdes “kļička”. Es vienmēr esmu juties kā Neo, kaut faktiski esmu Neo-dīms. Neo ir saīsinātā mana vārda forma, pareizāk sakot, salikteņa daļa ar nozīmi “jauns” jeb iesauka.
Jā, esmu Neodīms. Lai cik savādi tas būtu, māte mani nosaukusi ķīmiskā elementa — neodīma — vārdā. Un es jums te nebūšu viens no brāļiem Ilmāriem vai kaut kāds tur Poikāns! Viņiem ir savi, bet man savi, taču kopā tie ir mūsu nopelni! Tātad es esmu Neodīms jeb Neo ar simbolu Nd un atomskaitli 60. Esmu nevis vienkārši vērtīgs, bet gan trīsvērtīgs! Īpaši savienojumos ar tādiem pašiem “elementiem”, kas līdzīgi man. Mēs darbojamies kā spēcīgi magnēti. Mēs fascinējam, pievelkam visu sabiedrību kopumā, kā arī dažas tās daļas. Ar to arī izskaidrojama pārspīlētā interese. Tagad pat visos stūros to vien dzirdi, ka Neo ir noķerts. Muļķības! To varu jums apgalvot kā Neo. Man ir jautājuši, no kurienes uzrodas tādi kā es, kā Poikāns, kā brāļi Ilmāri? O, mēs esam romantiķi. Esat lasījuši Nikolaja Ostrovska romānu “Kā rūdījās tērauds” vai kaut ko no Ēriha Marijas Remarka? Piemēram, romānu “Triumfa arka”? Varbūt vismaz ir dzirdēta Ufo dziesma “Brāļi Ilmāri”, kuru autors dzied kopā ar Fredi? Savējie, kam piemīt neoloģisms, sapratīs, ka neoisti ir burtiski izauguši uz šī kultūrslāņa.
Mīļie, es un man līdzīgie — mēs esam par atklātību un par patiesību! Vienmēr esmu bijis par to. Diemžēl mūsu sabiedrība vēl nav izaugusi līdz atklātai patiesībai. Tāpēc tai ir jāpalīdz atklāties. Kā noprotat, tieši to jau es daru. Turklāt — ne pirmo gadu, lai mani atvaino Poikāns. Salīdzinot ar mani, viņš ir pienapuika neoismā jeb lietās, ko patiesībā varētu dēvēt par neolokālismu jeb vietējās sabiedrības aizmālēto acu atvēršanu. Tā ir misija! Mums jāiemācās sava dzīves un gara telpa apdzīvot ar pilnīgi citādu — jaunu — domāšanu, ko var nosaukt vienā vārdā — par neopozitīvismu.
Tātad atbildēšu uz galveno sabiedrību interesējošo jautājumu: vai Neo ir apklusināts, vai viņam ir aizsieta mute, vai viņš ir saslēgts rokudzelžos? O, nē! Neoisms ir tikpat abstrakts un vienlaikus reāls kā Satversmes 100. pants. Un tas nozīmē, ka, izmantojot vārda brīvības instrumentu, turpināsies nodokļu maksātājus interesējošās informācijas vākšana, sistematizēšana un publiskošana. Ko tur liegties, nav vērts!
