Skrīverietis Egils Jasaitis Daugavā pie Dzelmēm noķēris neparastu zivi, kas pēc izskata neatgādina nevienu no Latvijas upēs un ezeros mītošajām. Iespējams, viņa lomā nonākusi kāda zivs, kura radusies sugu krustošanās vai ģenētiskas mutācijas rezultātā.
— Spiningoju Daugavā pie Dzelmēm. Tuvāk upes kreisajam krastam ir prāva sala. Pie tās labi ķeras līdakas un asari, salas galā — arī mežavimbas, — saka Jasaiša kungs. — Kad pieķērās šī zivs, sākumā nodomāju, ka 4. izmēra “Meps” roterīti sagrābusi salate, taču zivs uzvedās citādi — līdzīgi kā ar spiningu noķertas mencas. Tie, kas spiningojuši jūrā, mani sapratīs — zivs intensīvi “tricina” kātu un met lokus pie laivas.
Kad iecēlu laivā — apmulsu. Tā nelīdzinājās nevienai man zināmajai zivij. Pēc formas atgādināja raudu, taču krāsa kā mežavimbai. Rīklē viņai zobi kā salatei, taču ēdienkartē bijušas lielākoties ūdenszāles. Zivs svēra aptuveni pusotru kilogramu. Arī neviens no maniem paziņām makšķerniekiem nevarēja noteikt, kas tā par zivi.
“Staburags” lūdza padomu reģionālās vides pārvaldes inspektoriem un zivjaudzētājam Ojāram Dauberam. Viņš, aplūkojot zivs fotogrāfiju, izteica pieņēmumu, ka zvīņu forma, sānu līnijas un spuru izvietojums liek domāt, ka zivs ir rauda, taču neparastā krāsā. Visticamāk, raudas ikrus apaugļojusi kāda cita zivs. Tā gan notiek salīdzinoši reti. No šādiem ikriem izaug zivis, kas nelīdzinās nevienai no ierastajām sugām. Taču varētu būt arī kāda ģenētiska mutācija.
Līdzīgi domā arī vides inspektori. Viņi uzskata, ka, iespējams, “vainojams” kādas zivju sugas tēviņš, kurš apaugļojis ikrus tajā pašā vietā un laikā, kur nārsto raudas.
