Šogad ir agrs rudens — jau birst koku lapas un līst deputātu kandidātu solījumu lietus.
Šogad ir agrs rudens — jau birst koku lapas un līst deputātu kandidātu solījumu lietus.
Jau pirms krietna laika pieņemts likums, ka no 2003. gada pievienotās vērtības nodokļa likme siltumapgādei būs 18%, bet ūdens un kanalizācijas, kā arī atkritumu izvešanas pakalpojumiem — 9%. Saeima šādu likumu pieņēma pēc Eiropas Savienības prasības. Pēc tam bija klusums — neviena partija par to īpaši nevaimanāja.
Tagad, neilgi pirms vēlēšanām, šis likums daudzām partijām ir kā vārnai nejauši atrasts siera gabals. Ja neizdosies nodokli atcelt pavisam, vismaz censties panākt tā samazināšanu. Sevišķi aktīvi darbojas abas sociāldemokrātu partijas. Sociāldemokrātu savienība par PVN atcelšanu no jūlija vāc iedzīvotāju parakstus, lai septembrī likuma grozījumus iesniegtu Saeimā, taču viņu konkurenti — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas deputāti — izrādās naskāki — viņi priekšlikumu atcelt komunālo pakalpojumu nodokli jau iesnieguši. Par šo likumu nolēmuši spriest arī Tautas partijas deputāti un “TB”/LNNK. Vienīgā, kas iestājas pret likuma grozīšanu, ir “Latvijas ceļa” Saeimas frakcijas vadītāja Kristiāna Lībane. Viņa uzskata, ka šādam solim nebūtu ekonomiska pamatojuma.
Nu nav latvietis pirms vēlēšanām tik naivs, ka jābaro ar populistiskiem solījumiem. Tomēr tā ir jau sen pārbaudīta metode — pēdējos darbus atceras vislabāk. Iespējams pat, ka līdz Saeimas vēlēšanām pievienotās vērtības nodokli komunālajiem pakalpojumiem varētu atcelt, bet kas būs pēc tam? Par to potenciālie deputāti klusē. Gribam taču tikt Eiropā. Maz ticams, ka pēkšņi pārdomās Eiropas Savienība.
