Tuvojoties Visu mīlētāju dienai, daudzi pāri apsver — ko uzdāvināt otrai pusītei? Tie, kas vēlas patiešām savdabīgas dāvanas, izvēlas aizvest mīļoto uz observatoriju vai planetāriju, lai speciālistu vadībā palūkotos debesīs.
Kā novēro “Radio TEV”, ziemas naktīs un augustā debesis ir zvaigžņu pilnas. Reizēm, kad ir novērojama meteoru plūsma jeb tautas valodā sauktais “zvaigžņu lietus”, nemaz nevajag doties uz observatoriju, var stāvēt pie mājas loga un gaidīt, kad zvaigzne kritīs. Un nepiemirst kaut ko vēlēties.
Šogad Latvijā ir vērojami trīs “zvaigžņu lieti”, pirmais bija gada sākumā. Tagad jāgaida līdz augustam, kad 12. datumā būs perseīdu meteoru plūsmas maksimums, tad varēs vērot līdz pat 60 meteoriem stundā. Savukārt gada izskaņā būs vēl viena aktīvākā meteoru plūsma — geminīdu meteoru plūsmas maksimums, kura laikā varētu ieraudzīt līdz pat 90 krītošajām zvaigznēm stundā.
Latvijas Universitātes astronoms Ilgonis Vilks skaidro: krītošās zvaigznes ir skaists skats, kas neapnīk. “Mums, astronomiem, parasti augustā ir izbraukuma semināri lauku apvidos, kur mēs tad tīksmināmies par šo debesu parādību. Pamatā neveicam zinātniskus novērojumus, drīzāk vērojam meteoru plūsmu savam priekam,” tā Vilks.
50 meteoru jeb “krītošo zvaigžņu” stundā — tas ir daudz vai maz? “Iedomājieties 50 lietus piļu stundā — tas ir daudz vai maz? Reti, taču var novērot pat tūkstošiem meteoru stundā, un tad gan tas izskatās pēc zvaigžņu lietus. Pēdējo reizi šāds daudzums meteoru bija vērojams 1999. gadā,” stāsta astronoms.
“Radio TEV” speciālistam jautāja, kur paliek zvaigzne, kad nokrīt? “Precizēšu, kaut arī tas izklausās romantiski — krītošās zvaigznes patiesībā ir kosmiskie putekļi, kas sadeg atmosfērā 80 — 120 km augstumā. Augstāk par vietu, kur lido lidmašīnas. Līdz mums nonāk tikai putekļi. Putekļi, kas papildina zemes putekļu krājumus. Esmu rēķinājis, ka Rīgā ik dienu nobirst 9 g meteorītu putekļu. Tātad uz palodzes vismaz viens puteklis ir no kosmosa,” saka Ilgonis Vilks.
Mančesteras pētniecības biroja dati liecina, ka pasaulē mīlas dzejā trīs visbiežāk lietotie simboli ir sirds, lūpas un zvaigznes. Ne velti ir teiciens: “Es tev zvaigznes no debesīm nonesīšu!”. ◆
