Aizkraukles novadā šogad nodokļos plānots ieņemt ap 3,5 miljoniem latu, bet tērēs ap 7,7 miljoniem latu. Tomēr tas būs bezdeficīta budžets, jo jau pagājušajā gadā avansā saņemts ap 3,2 miljoniem latu Eiropas Savienības fondu naudas izglītības iestāžu un ielu remontam, ko veiks šogad, bet ap miljons latu ir valsts mērķdotācija izglītības iestādēm.
“Izdzīvošanas budžets,” saka pašvaldības izpilddirektors Einārs Zēbergs. “Pašvaldības iestādes strādās, taču nekādus lielus pirkumus neveiks.”
Pašvaldība 2009. gadā varēja tērēt 7,6 miljonus latu, 2010. gadā — ap 6 miljoniem, turklāt daļa naudas bija iegūta Eiropas Savienības projektos izglītības un kultūras iestāžu, ielu un ceļu pārbūvei un remontam, bet līdzfinansējumam naudu aizņēmās Valsts kasē. Aizņēmums Valsts kasē ir 3,8 miljoni latu, un šogad tai jāatdod ap 300 tūkstošiem latu — daļa aizņēmuma (121,5 tūkstoši latu) un procentu maksājums (184,9 tūkstoši latu).
Citiem vairs nemaksās
Aizkraukles novada pašvaldības finanšu — ekonomikas nodaļas vadītāja Zinaīda Krūmiņa uzsver, ka novadā turpinās taupīt naudu, tāpat kā to darīja līdz šim, īpaši tādēļ, ka nodokļu ieņēmumi samazinās, jo mazākas kļuvušas algas, bet daļa uzņēmumu pārtraukuši darbību.
No iedzīvotāju ienākumu nodokļa pašvaldība šogad plāno ieņemt 2,8 miljonus latu (par 400 tūkstošiem latu mazāk nekā pērn), un valsts garantē 96% (ja plānoto nevarēs izpildīt, valsts starpību piemaksās). Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa veidā pašvaldība cer ieņemt 235,9 tūkstošus latu (pērn — 280 tūkstošu).
Kādreiz Aizkraukles pašvaldība bija turīgāko skaitā, tādēļ daļu ienākumu bija spiesta atdot finanšu izlīdzināšanas fondā citu pašvaldību atbalstam, taču tagad Aizkraukle no donoru saraksta ir svītrota. Tomēr tā vēl nav tik nabadzīga, lai no fonda ko saņemtu.
Izglītībai — 2,5 miljoni
Izglītībai tērēs ap 2,5 miljoniem latu, tajā skaitā apmēram miljons latu ir valsts mērķdotācija izglītības iestāžu skolotāju, sporta skolas treneru algām un specializētā bērnudārza “Saulīte” uzturēšanai un darbinieku algām. Mērķdotācija algām saņemta tikai astoņiem mēnešiem, izņemot mūzikas, mākslas un sporta skolu, kurām tā ir piešķirta gadam.
No nodokļu ieņēmumiem izglītībai tērēs ap 1,5 miljoniem latu — bērnudārzu un skolu uzturēšanai un tehnisko darbinieku algām. Tā kā valsts mērķdotācija mūzikas un mākslas skolu skolotāju algām jau otro gadu ir daudz mazāka, pašvaldība piemaksās, lai skolotāju skaitu nevajadzētu samazināt — mūzikas skolai papildus vajadzēs ap 24 tūkstošiem latu, bet mākslas skolai — 21 tūkstoti latu.
Arī “Saulītei” mērķdotācija ir mazāka, tādēļ pašvaldība no sava budžeta ēkas uzturēšanai un tehnisko darbinieku algām astoņus mēnešus piemaksās apmēram septiņus tūkstošus latu. Algas ir tādas pašas kā pērn.
Pabalsti būs arī šogad
Aizkraukles novadā sociālajiem pabalstiem šogad piešķirts tikpat, cik pērn — 394 tūkstoši latu. Novada sociālā dienesta vadītāja Ināra Gaile informē, ka pagājušajā gadā gan iztērēts par 20 tūkstošiem latu vairāk — šādu summu gada otrajā pusē dome piešķīra papildus, jo palīdzības lūdzēju bija vairāk nekā naudas.
Tāpat kā pērn, arī šogad valsts pašvaldībai atmaksās pusi no garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstiem iztērētās summas un 20% no tēriņiem dzīvokļu pabalstiem (apkurei un citiem maksājumiem). GMI izmaksā, ja ienākumi vienai personai ir zemāki par 40 latiem mēnesī. Katra pašvaldība var noteikt lielāku GMI. Aizkraukles novadā arī šogad GMI pensionāriem un invalīdiem ir 90 latu. Piemēram, ja pensionārs saņem 70 latu pensiju, pašvaldība viņam piemaksā vēl 20 latu. Ja invalīds mēnesī saņem 45 latus lielu valsts pabalstu, pašvaldība viņam piemaksā vēl 45 latus. Aizkraukles novadā arī šogad atbalstīs ģimenes, kurās viens no vecākiem ir miris vai laulība oficiāli ir šķirta, papildus GMI mēnesī piemaksājot 40 latu. Aizkraukles novadā 2010. gada janvārī bija 889 trūcīgas personas un 72 GMI saņēmēji, bet 2010. gada decembrī — 990 trūcīgu personu un 242 GMI saņēmēji.
Taupa jau gadu
Aizkraukles ielu apgaismojuma apkalpei šogad tērēs 10 tūkstošu latu, bet elektrībai — 20 tūkstošu latu, tikpat, cik pērn. Pilsētā elektroenerģiju taupības režīmā lieto jau kopš pagājušā gada pavasara, gaismu izslēdzot vietās, kur maz gājēju, bet citur deg mazāk spuldžu. Apgaismojuma remontam ieplānots 2500 latu.
Atsakās no telpām
Pašvaldībai jāuztur vairāki lieli nami — Lāčplēša ielā 1, 1a, 4, Spīdolas ielā 11 un daļēji Spīdolas ielā 18 (divos stāvos ir sociālie dzīvokļi). To apsaimniekošanai šogad izlietos 34 tūkstošus latu, par pāris tūkstošiem latu vairāk nekā pērn, jo ir pieaugusi minimālā alga sētniekiem, apkopējām un ir lielāks PVN.
“Telpu nomnieku paliek arvien mazāk, bet nosacījumi izīrēšanai — arvien drakoniskāki. Šogad privātstruktūrām vairs nevaram telpas izīrēt pēc iesnieguma, bet jārīko nomas tiesību izsoles. Likumdevējs laikam domā, ka pēc telpām ir milzu rinda,” skeptisks ir izpilddirektors Einārs Zēbergs.
Par apkuri brīvajos pašvaldības dzīvokļos Spīdolas ielas 11. un 18. namā plānots maksāt tikpat, cik pērn — ap četriem tūkstošiem latu. Par šo naudu sildās arī bezsaimnieka kaķi, kuri nonāk dzīvnieku aizsardzības biedrībā “Felida”. Līdzās “Felidas” telpām ir daudz brīvu kopmītnes tipa neremontētu istabu. Vai pašvaldība neplāno tās remontēt un izīrēt iedzīvotājiem? “Pagaidām nav līdzekļu. Ceram tos ieekonomēt projektos, kurus veicam par Eiropas Savienības naudu,” saka Einārs Zēbergs.
Rekultivēs ietaises
No vides aizsardzības speciālā budžeta, kurā nonāk dabas resursu nodoklis, Aizkraukles pagasta veco attīrīšanas iekārtu demontāžai un rekultivācijai tērēs 1500 latu. Kāpēc tik maz? Pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Bāliņš skaidro: “Rekultivācijai gatavojāmies jau vairākus gadus iepriekš — kad pagastā veica rakšanas darbus, grunti vedām uz attīrīšanas iekārtām un izbērām tām līdzās, piemēram, pagājušajā vasarā vedām zemi no Kalna un Liepu ielas, kur būvēja kanalizācijas ietaises. Vēl jāizstrādā rekultivācijas projekts, un arī tā izmaksas ir iekļautas šajā summā.”
Plāno tīrīt dīķi
Daugavas takas kopšanas darbiem paredzēts tērēt 2000 latu, bet rezervē atstās 10 tūkstošu latu — vides aizsardzības speciālā budžeta naudu drīkst tērēt tikai šim nolūkam. Vai dome nezina, kur šo naudu likt? “Tā nav, naudu krājam. Mums ir iecere iztīrīt Aizkraukles pilsētas dīķi un uzbūvēt iekārtas, kas attīrītu tajā ieplūstošos virszemes notekūdeņus,” stāsta Einārs Zēbergs. “Dīķa ūdens ir netīrs, necaurspīdīgs un reizēm arī smird. Jau SIA “Nelss” darbības laikā noskaidrojām, ka no tā teritorijas, tagad “AKZ” apsaimniekojamās platības, grāvjos un tālāk dīķī nokļūst ūdens ar koksnes putekļiem, skaidām un mizu daļiņām. Iespējams, virsūdeņus piesārņo atkritumi arī no citu rūpniecības uzņēmumu teritorijas.”
Svētkos liels koncerts
Kultūras jomas izdevumi dalāmi trijās lielās grupās. Pirmajā ir pasākumi, kuri novadā notiek, piemēram, Latvijas valsts dzimšanas dienā, Lāčplēša dienā, Ziemassvētkos, Jaungadā, novada svētki. Tiem tērēs 7200 latu (pērn — 8100 latu). Lai arī naudas maz, izmantojot izdevību, svētkus var padarīt pat vērienīgus. Tā pilsētas svētkiem tērēs tikpat, cik pērn, ap diviem tūkstošiem latu, bet to laikā notiks arī Vidzemes novada deju svētki, kuru rīkošanai naudu dos valsts. Tajos pulcēsies ap 200 deju kolektīvu ar četriem tūkstošiem dalībnieku, stadionā notiks skaists koncerts. Kolektīvi maksās dalības maksu, būs arī ieejas biļetes, taču pašlaik ieņēmumus plānot grūti. Otrs lielākais pasākums notiks pagasta estrādē — Mārtiņa Brauna kora dziesmu un deju svētki, un tiem tērēs ap 1200 latu.
Pelnošākais — “Klusie ūdeņi”
Otra izdevumu sadaļa paredz finansējumu pasākumiem, kuri notiek kultūras namā, piemēram, tautas mākslas kolektīvu koncerti, kad ieeja ir bez maksas, skates, kolektīvu jubileju balles, kultūras nama rīkotie koncerti un svētki. Tam visam atvēlēts 5070 latu, pagājušajā gadā divreiz vairāk — 10 200 latu, tomēr apmēram puse summas atgūta par biļetēm. Šogad pilsētas kultūras namu vēl remontē, tāpēc lielākais “kases” pasākums būs pagastā — neprofesionālo dziedātāju konkurss “Klusie ūdeņi”. Tā rīkošanai plāno izlietot 1600 latu, bet par biļetēm iegūt 900 latu.
Trešā izdevumu sadaļa paredz piešķirt naudu pašdarbības kolektīviem degvielai tuvākiem un tālākiem koncertbraucieniem Latvijas robežās — 2424 latus (pērn tērēja 3974 latus).
Sadala koleģiāli
Aizkraukles novada sporta klubi šogad varēs tērēt 8800 latu, par 300 latiem vairāk nekā pērn — šis mazumiņš atņemts novada sporta pasākumiem. Tiem paredzēts izlietot 1700 latu. Novada jauniešu komandas startam Jaunatnes olimpiādē Jūrmalā piešķirts 2800 latu.
“Nauda sporta klubiem sadalīta koleģiāli, bez lieliem strīdiem. Pērn radās jauns — šaušanas klubs. Visi klubi prasīja vairāk, bet naudas piešķīra mazāk,” informē Aizkraukles novada sporta centra direktors Jānis Plinta. “2009. gadā sporta klubi tērēja vismaz trīs reizes vairāk, toreiz finansējām arī ledushalles darbību.” Sporta centra (halle un stadions) uzturēšanai un darbinieku algām pērn izlietoja 62 tūkstošus latu, bet šogad piešķirti 68 tūkstoši, jo pērn ekspluatācijā nodeva halles otro stāvu un ir lielāks darba apjoms, tādēļ pieņemti divi tehniskie darbinieki.
Lielus pirkumus neparedz
Aizkraukles novada sporta skolas uzturēšana (tā darbojas sešos novados) šogad izmaksās ap 40 tūkstošiem latu, apmēram tikpat, cik pērn. Sporta skolas direktore Brigita Krauze informē, ka šajā summā ir administrācijas izdevumi (alga viņai, metodiķim, kancelejas pārzinim, apkopējai un sporta ārstei), saimnieciskie izdevumi, piemēram, degvielai, skolu sporta sacensībām un inventāram, kas novados var būt atšķirīgi. Piemēram, Pļaviņās attīsta slēpošanu un biatlonu, citur basketbolu vai volejbolu. “Novadi naudu inventāram ieskaita sporta skolai, bet pēc tam mēs to nopērkam un nododam lietošanā novadu audzēkņiem,” skaidro Brigita Krauze. Nekādi lieli pirkumi nav ieplānoti, tikai ikdienas vajadzības. Inventārs ir ļoti dārgs, piemēram, slēpju pāris maksā ap 150 latu, bet slēpju pāris sacensībām kopā ar nūjām un zābakiem — ap 300 latu.
Apvieno treneru un skolotāju darbu
Sporta skolā trenējas 450 audzēkņu no visiem Aizkraukles reģiona novadiem, tādēļ maksa ir sadalīta atkarībā no viņu skaita. Aizkraukles novads mēnesī maksās 970 latu, Skrīveru novads — ap 600, Jaunjelgavas — ap 500, Neretas — 255 latus, Kokneses — 601 latu, Pļaviņu — 480 latu. “Novadu vadība saprot, ka uzturēt savu sporta skolu būtu daudz dārgāk,” stāsta Brigita Krauze.
Savukārt algu 21 trenerim maksās no valsts mērķdotācijas. Salīdzinot ar pagājušā gada septembri, alga ir par 10% mazāka: treneris par slodzi pirms nodokļu nomaksas saņem 255 latus, “uz rokas” — ap 180 latiem mēnesī. Lielākā daļa treneru strādā arī par sporta skolotājiem, tikai septiņiem tas ir pamatdarbs (divi no viņiem ir pensionāri).
Bez maksas brauks uz “Ziediem”
Tikpat liela summa kā pērn piešķirta Aizkraukles pensionāru pārvadāšanai maršruta autobusā uz dārziem “Lielziedos” — 4900 latu. Viņiem biļete nebūs jāpērk.
SIA “Efeja RS” par sniegtajiem pakalpojumiem bēru gadījumos saņems 1300 latu, psiholoģiskās palīdzības centrs — 300 latu, bet projektam “Nav citas ieiešanas nākotnē kā caur bērniem” atvēlēts 1000 latu. 1200 latu piešķirs policijai degvielas iegādei. Dome arī šogad finansēs glābšanas dienestu uz ūdeņiem pie “Kapteiņa krodziņa”, atvēlot tam 4530 latu (pērn iztērēja mazāk — 3551 latu). Novada avīzes “Domes Vēstis” izdošanai ieplānots 6300 latu, bet vietējai televīzijai — 625 lati. Televīzijas raidījumi tāpat kā līdz šim būs reizi nedēļā.
