Pirms dažiem gadiem Latvijas sporta vēstures muzeja vadītāja Rita Apine uzaicināja mani piedalīties Latvijas strādnieku sporta atceres pasākumā. Tur ieguvu vērtīgu dāvanu — grāmatu “Trimdas latviešu sporta vēsture 1945. — 1995.”.
Kara beigās 1945. gadā Vācijā mita 180 000 bijušo Latvijas iedzīvotāju, tajā skaitā 35 000 karavīru. 25 000 karavīru nokļuva rietumu sabiedroto gūstā. Viņus izvietoja nometnēs četrās dažādās zonās.
Angļu zonā lielākā nometne bija Putlosā — 9700 vīru. Jau no pirmajām dienām bija centieni iedzīvināt sportu gūstekņu vidū. Ļoti smagos sadzīves apstākļos — dzīve salmu būdās, trūcīgs uzturs — tomēr notika sacensības futbolā, vēlāk arī basketbolā, volejbolā, šahā. Rīkoja arī sporta svētkus. Futbolā zaudētāji uzvarētājiem atdeva savu tabakas normu vai arī ko no pārtikas. Atsāka trenēties daudzi sportisti, arī hokejists E. Koņeckis, šķēpa metējs
J. Stendzenieks un citi.
1945. gada rudenī gūstekņus pārveda uz Beļģiju, Zedelheimas ciemu, kur trijos nodalījumos mita vairāk kā 11 000 karotāju. Tur bija labāki apstākļi nekā Putlosā, tomēr barakas aukstas un pārtika trūcīga. Un atkal tika organizētas sporta nodarbības. Bijušie sporta darbinieki un skolotāji rīkoja kursus, kurus apmeklēja 200 kursantu. Iekārtoja futbola laukumus. Vieglatlētikā sacentās laukumā bez skrejceļa, lēkšanas un mešanas sektoriem. Labākie sportisti tika pie darba virtuvē.
Zedelheimā pat iekārtoja spēļu laukumu ar tribīnēm no dzelzceļa sliedēm, kur varēja izvietoties līdz 300 skatītāju. Basketbolā notika arī starptautiskas sacensības, spēlēja divas latviešu un pa vienai lietuviešu un igauņu vienībai.
Spēlēja volejbolu un arī šahu. Pēc atlases spēlēm 12 labāko cīnījās par nometnes meistara titulu šahā. Uzvarēja Elmārs Zemgals.
Gūstekņi spēkojās arī grieķu—romiešu cīņā, boksā, svaru celšanā un galda tenisā.
Atsāka izdot Putlosas nometnē veidoto laikrakstu “Laika Griežos”. Vēlāk nometnes otrā nodalījumā izdeva laikrakstu “Ceļa Malā” ar atsevišķu šaha nodaļu.
