Krista bēdīga nāk no skolas. Diena viņai padevusies īpaši draņķīga. Kāpēc visas nepatikšanas vienmēr atgadās vienā dienā?
Krista bēdīga nāk no skolas. Diena viņai padevusies īpaši draņķīga. Kāpēc visas nepatikšanas vienmēr atgadās vienā dienā?
Viņa sastrīdējās ar savu labāko draudzeni. Nē, nevis sastrīdējās, bet drīzāk draudzene viņu nodeva. Tāda jau tā Emīlija ir. Kā skolā uzradās Sindija, tā Krista palika otrā plānā, kā tāda “rezerves draudzene”. Kāpēc tā? To viņa nevar saprast.
Krista prāto — kā mamma uztvers “4” algebrā. Fāters teiks, ka jāsaņemas, jo mācību gads tuvojas beigām, un pievērsīsies TV ziņu raidījumam. Bet mamma? Ar viņu gan būs sarežģītāk. Iepriekšējo reizi, kad Kristai gadījās sliktāks vērtējums “anglenē”, gan nekas traks nenotika — mamma drusku pabolīja acis, bet galu galā pateica, ka viss būs o.k., un vēl iedeva piecus latus, lai nopērku, ko gribu.
Nē, nu forši. Mamma trobelē ar kādu pa telefonu — tātad būs “ziepes”. Varbūt labāk noklusēt un pagaidīt, lai viņai “melnie” pāriet un garastāvoklis uzlabojas? Bet “ziepes” tādas, ka skolotāja lika nākamajā dienā atnest atpakaļ vecāku parakstītus kontroldarbus. Cik no sarunas var noprast, mammas priekšniece ir “uzpūtīga aita”, kas pati nezina, ko grib, un visu savu slikto garastāvokli izgāž uz darbiniekiem. Vienreiz Krista to “bubuli” redzēja. Nekā sevišķa. Tāds apaļīgs sievišķis ar brillēm.
Par strīdu ar draudzeni vispār nedrīkst teikt, jo mamma strādā kopā ar Emīlijas mammu, un viņas ir labas draudzenes. Nu, jā, arī viņas citreiz salecas. Būs vien jāsaka.
“Mammu, es baigi s… uzrakstīju kontroldarbu, bet es noteikti izlabošu,” Krista tomēr mēģina. “Nekas, meitiņ. Aizej pastaigājies, gan jau viss nokārtosies!” Fu, šoreiz viss beidzās mierīgi!
