Pēc mācību iestāžu direktoru ierosinājuma Aizkraukles novada domē pārrunāts jautājums par sociālo pedagogu nepieciešamību.
Pēc mācību iestāžu direktoru ierosinājuma Aizkraukles novada domē pārrunāts jautājums par sociālo pedagogu nepieciešamību. Kaut šādi speciālisti jau vairākus gadus strādā daudzās Latvijas skolās, aizkrauklieši tikai tagad sapratuši, ka arī te vajadzīgs sociālais pedagogs.
Grib vietu konkrētam cilvēkam
Par sociālā pedagoga nepieciešamību sarunu sāka Aizkraukles novada ģimnāzijas direktors Leons Līdums un Aizkraukles vakara vidusskolas vadītājs Andris Antāns, abi arī novada domes deputāti. Viņi ierosināja pašvaldībai rast finansējumu pedagogu algošanai, jo Aizkraukle ir viena no retajām pilsētām, kurā šāds speciālists nestrādā.
— Mums šim darbam būtu konkrēts cilvēks, vajag rast finansējumu un apstiprināt štata vienību, — kolēģiem deputātiem pauž Leons Līdums.
Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme gan steidz piebilst, ka nav pareizi vispirms atrast cilvēku un pēc tam noteikt viņam štata vietu. Citādi tas atgādina centienus iekārtot darbā sev tīkamu speciālistu.
Visai miglains priekšstats
Diskutējot par sociālā pedagoga nepieciešamību, deputātus interesēja, kas šim speciālistam jādara. Vēlētajiem aizkraukliešu pārstāvjiem, izrādās, ir visai miglains priekšstats par sociālā pedagoga pienākumiem. Vairums uzskata, ka sociālajam pedagogam jāpilda uzrauga funkcijas, tvarstot uz skolu neatnākušos bērnus.
— Esmu šajā jautājumā iedziļinājies un izpētījis Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto sociālā pedagoga darba pienākumu aprakstu. Viņam jābūt konsultantam, kurš bērnu spēļu zālēs nemeklēs, kā to iedomājamies, — deputātiem skaidro Vilnis Plūme.
Izlemj nogaidīt
Pārrunājuši arī sociālā pedagoga darba slodzi un apjomu (sešsimt bērniem nepieciešams viens sociālais pedagogs), deputāti nosprieda šo jautājumu aktualizēt un izskatīt domes sēdē. Taču nule notikušajā domes sēdē par sociālo pedagogu nesprieda. Kādēļ?
— Izlasījuši pienākumu aprakstu, skolu vadītāji atzina, ka arī turpmāk var iztikt bez sociālā pedagoga, — skaidro Vilnis Plūme. — Kopīgi nospriedām, ka vismaz pagaidām pašvaldībai nav lietderīgi algot šādu speciālistu.
Atliek jau trešo gadu
Deputāti arī šaubījās, vai spēs šim darbam atrast piemērotus kandidātus. Te gan gribētos oponēt: Latvijā sociālos pedagogus ar augstāko izglītību sagatavo jau vairākus gadus. Šo izglītību ieguvuši arī aizkrauklieši, bet, tā kā pašu pilsētai viņu zināšanas nevajag, strādā Rīgā un citos rajonos.
Kārtējo reizi jautājums par sociālo pedagogu Aizkraukles mācību iestādēs palicis neatrisināts. Jau 2001. gada rudenī “Staburags” rakstīja, ka Aizkrauklē šāds speciālists būtu nepieciešams. Toreiz tam piekrita izglītības pārvalde, arī pašvaldība izteica gatavību meklēt finansējumu, vienīgi skolu direktori bilda, ka naudas trūkuma dēļ vēl varot iztikt.
Pagājuši divi gadi, un Aizkraukle joprojām ir viena no retajām pilsētām, kuras mācību iestādēs sociālā pedagoga nav.
