Aizkrauklietis Aigars Zemzariņš ir kaismīgs tautas deju dejotājs. Piedalījies daudzos koncertos un pasākumos, puisis savulaik nākotni saistīja tieši ar deju. Liels bija apkārtējo izbrīns, uzzinot, ka viņš nolēmis apgūt pavāra profesiju. Nostrādājis vairāk kā gadu par pavāru viesnīcā, Aigars plāno mācības turpināt, lai prasmes pilnveidotu.
Agri mostas arī brīvdienās
Aigara darbadiena sākas pulksten četros rītā, kad jaunietis ceļas, lai dotos uz darbu pieczvaigžņu viesnīcā “Radisson BLU Rīdzene Hotel”. Puisis viesnīcā strādā par brokastu pavāru jau mazliet vairāk kā gadu. “Sākumā bija grūti pierast pie jaunā ritma, tomēr, ja vajag, ko tik cilvēks nav spējīgs paveikt. Agri celties, gatavot ēdienu un atbildēt par tā kvalitāti nav viegli, tagad esmu jau pieradis un pat brīvdienās mostos agri,” stāsta aizkrauklietis.
Par pavāra profesiju Aigars sāka domāt pirms 9. klases. Tolaik pēc pamatskolas apgūt arodu nebija visai prestiži, vajadzēja pabeigt vidusskolu, tādēļ no ieceres nācās atteikties. Pēc 12. klases absolvēšanas Aigara domas jau bija mainījušās, un, pirms liktenis ļāva atgriezties pie senlolotā sapņa, puisis izmēģināja dažādas studijas.
Pirmais bija mēģinājums studēt ģeoloģiju Latvijas Universitātē, tomēr tas Aigaru neaizrāva. Jau nākamajā gadā viņš iestājās horeogrāfos. Šādā veidā izdevās apvienot studijas ar iecienīto vaļasprieku — dejošanu.
Studentu piemeklēja smaga izvēle, jo, aizejot uz Rīgu, paralēli mācībām Aigars sāka strādāt, un pienāca brīdis, kad vajadzēja izraudzīties starp darbu un skolu, jo abiem laika vairs nepietika, tādēļ mācības palika otrajā plānā. Tā aizritēja pieci gadi, līdz radās jauns pavērsiens Aigara dzīvē.
No stadiona uz eksāmenu
Pāris dienu pirms 1. septembra, nevienam neko nesakot, puisis pieteicās mācībām Eiropas Sociālā fonda finansētajā programmā. Tā domāta galvenokārt jauniešiem, kuri tikko absolvējuši vidusskolu. Piedāvājumā ir viengadīgās un pusotrgadīgās programmas. Aigars par šo programmu zināja, un tā bija pēdējā iespēja “ielēkt vilcienā”, jo vecuma ierobežojums tolaik bija 25 gadi. Izvēlējies viengadīgo programmu, kurā var iegūt pavāra kvalifikāciju, puisis turpināja ceļu, īstenojot jaunības dienu ieceri. Neviens iepriekš par aizkrauklieša plāniem nezināja, tomēr puisi atbalstī-
ja. Vecāki bija priecīgi, ka dēls turpina ko darīt savas izaugsmes labā.
Mācības notika Rīgas Pārtikas un ražotāju vidusskolā (tagad — Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums). Liels atbalsts mācībās bija Eiropas finansējums. Studentiem viss bija apmaksāts — mācības, dienesta viesnīcas, darba tērpi un nepieciešamās telpas. Arī sabiedriskais transports bija bez maksas. Ik mēnesi studentiem maksāja stipendiju 80 latu apmērā. Aigaram bija mazliet dīvaini tādā vecumā (24 gados) atkal sēsties skolas solā. Viņš bija vecākais savā kursā, pārējie jaunieši bija tikko beiguši vidusskolu. “Visi mēs protam vārīt olas un sagriezt salātus. Interesanti bija apgūt pareizu produktu griešanu, jo tu atklāj, ka visu dzīvi to esi darījis nepareizi,” nosmej aizkrauklietis. Gads ir neilgs laika periods, lai apgūtu visu. Programmas laikā jaunietis apguva ne tikai teorētiskās zināšanas, bet arī devās divās praksēs. Skola piedāvāja prakses vietas, un Aigars kvalifikācijas praksi aizvadīja tagadējā darbavietā.
Eksāmeni gadījās vasarā vienā laikā ar Dziesmu un deju svētkiem, kuros Aigars piedalījās kā dejotājs. “No Daugavas stadiona skrēju uz eksāmenu. Steigā saplēsu vairākus traukus. Kad vajadzēja nodot ēdienu, pamanīju, ka pēc 20 minūtēm man jau jābūt laukumā. Steigā liku ēdienu uz galda un teicu, ka man jāskrien, vai tiešām nevar ātrāk,” haosu atceras Aigars. “Beigās viss bija labi, saņēmu maksimālo punktu skaitu un eksāmenu veiksmīgi nokārtoju.”
Brokastu laikā komunicē ar klientiem
Pavāra darbs nav no vieglajiem. Maldinošs ir uzskats, ka brokastīs pietiek ar pāris ceptām olām. Aigaram vienam nepieciešams ikdienā tikt galā ar vairākiem pienākumiem. Jāseko līdzi, lai ēdiens būtu pagatavots kvalitatīvi pēc tehnoloģiskajām kartēm, lai tas labi izskatītos, būtu pareizajos traukos un temperatūrā. Lai gan ārējais izskats nav noteicošais pavāra darbā, nepieciešams ievērot dažas prasības. Aigara darba specifika kā brokastu pavāram ir tāda, ka viņš atšķirībā no pārējiem pavāriem darbojas gan virtuvē, gan arī dodas zālē un komunicē ar klientiem. “Jābūt pieklājīgam un komunikablam. Nepieciešama krievu un angļu valodas prasme, jo Latvijā lielākās tūristu grupas veido šajās valodās runājošie. Jāievēro arī citas prasības. Līgumā noteikts, ka vienmēr jābūt gludi skūtam, ar matu griezumu, kas netraucē darbam, īsi apgrieztiem un sakoptiem nagiem,” stāsta Aigars.
Vasarā Aigars ar uzņēmumu SIA “Liepājas Virziens” apkalpoja klientus festivālā “Positivus”, Alus svētkos, Ventspils pilsētas svētkos un Līgo pasākumā krastmalā.
Nākamgad viņš apsver iespēju vēlreiz iestāties skolā, lai apgūtu konditora arodu. Tas vajadzīgs, ja uzrodas, piemēram, šefpavāra, vakance, lai varētu strādāt šajā amatā. Aizkrauklē nav konkurētspējīga atalgojuma šajā jomā. Rīgā ir lielākas izaugsmes iespējas. Vienīgā alternatīva ir veidot pašam savu uzņēmumu.
Mājās Kijevas kotletes necep
Mācīties gribētāju Eiropas Savienības līdzfinansētajā programmā ir ļoti daudz. Tikai gada laikā bez maksas ir iespēja iegūt profesiju. “Cilvēki nāk, tomēr no tiem, kas programmu pabeidz, tikai divi trīs turpina strādāt šajā jomā. Nākas saskarties ar mazām algām. Grūti sākt no pašas “apakšas”, tomēr, lai tiktu pa karjeras kāpnēm uz augšu, nākas samierināties ar daudziem ērkšķiem,” stāsta Aigars.
Mācību laikā kursā puse bija vīriešu, puse — sieviešu. Dzīvē šajā jomā vairāk redzami vīrieši. Tas saistīts ar to, ka pavāra darbs ir smags. Jāstrādā garas stundas, smagi ir lielie katli ar zupām un mērcēm, arī emocionāli viegli nav, jūtama spriedze. Aigars topošajiem pavāriem iesaka: “Vajadzīgs liels gribasspēks un iekšējais dzinulis. Nepieciešams arī izvērtēt savas reālās spējas.”
Jaunais darbs ietekmējis arī
Aigara privāto dzīvi — mainījušies ēšanas paradumi. Puisis lielāku uzmanību pievērš ēdiena kvalitātei, termiņiem un ražotājam. Pēc garās darba dienas ir liels nogurums, un maldīgs ir uzskats, ka iegūtās prasmes tiek lietotas ikdienā mājās. “Ir cilvēki, kas domā, ka es ar entuziasmu mājās stāvu pie plīts un cepu pildītās karbonādes vai Kijevas kotletes. Tā nav. Arī mani kolēģi mājās daudz negatavo. Bieži maltītes tiek ieturētas ārpus mājas vai ģimenē gatavo kāds cits,” atklāts ir aizkrauklietis.
Diemžēl noguruma un laika trūkuma dēļ iecienīto nodarbi uz laiku nācies pārtraukt. “Desmit stundu gara darbadiena sākas agri rītā, savukārt deju mēģinājumi notiek vakaros un var ieilgt. Šobrīd ar dejošanu esmu “iepauzējis”, tomēr nākotnē ceru atgriezties. Vienmēr esmu bijis muzikāls, savulaik absolvēju Pētera Barisona Aizkraukles mūzikas skolas kora klasi, tagad Rīgā dziedu divos ansambļos,” par darba ietekmi uz vaļaspriekiem stāsta aizkrauklietis.
Nedomā apstāties
Jautāts, vai pavāram draud liekie kilogrami, Aigars smaidot teic: “Paskatieties uz mani! Šis stereotips ir aizgūts no Amerikas, kur ir neveselīgi ēšanas paradumi un mazkustīgs dzīvesveids. Ideālā diēta katram ir citādāka, svarīgi ir ieklausīties, ko organisms prasa. Uzturu jāprot sabalansēt. Man dažreiz gribas ko neveselīgu, un es uzskatu, ka labāk ir nomirt resnam, tomēr laimīgam.”
Par labāko maltīti viņš atzīst kartupeļu biezeni ar karbonādi. Šīs sezonas jaunatklājums ir mafini. Latviešu virtuvē tie ienākuši pēdējos gados un guvuši lielu popularitāti. Tie ir gardi un viegli pagatavojami. Restorānā ēdienkarti apstiprina, un tā nemainās kādu laiku, tādēļ jaunas receptes jāmēģina mājās. “Darbs nav īstā vieta, kur eksperimentēt ar jaunām receptēm. To vislabāk darīt mājās. Ģimenes locekļi, ja arī kas nesanāks, mani neiesūdzēs tiesā,” nosmej puisis. “Protams, ikreiz, kad ierodos Aizkrauklē, draugi un mājinieki gaida, kad iepriecināšu viņus ar gardām maltītēm. Kad uz piecām dienām atbraucu mājās, visiem šķiet, ka uz veikalu var neiet, jāsēž uz dīvāna un jāgaida, kad pienesīšu restorāna cienīgas porcijas. Tomēr jāatzīst, ka lielākais gandarījums ir apkārtējo apmierinātība un uzslavas par to, ka ēdiens ir garšīgs un labi izskatās.”
Lai gan darbs nav viegls, Aigars ir apmierināts un jūtas laimīgs. Viņam patīk tas, ko viņš dara, taču puisis nedomā apstāties un turpinās pilnveidoties pavāra profesijā. ◆
