Tikai tagad, kad līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām palikuši astoņi mēneši, sabiedrība uzzina, kā politiskās partijas un to apvienības tērējušas naudu aizvadītajās pašvaldību un Eiropas Parlamenta deputātu vēlēšanās vasarā. Par to beidzot informējis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Un rezultāti ir pārsteidzoši pieticīgi, kaut bija iesniegtas un pārbaudītas 66 sūdzības. Tie atgādina neprasmi vai nevēlēšanos atklāt patieso ainu. Daži ierosinātie procesi vēl neesot pabeigti, un tāpēc neesot zināma kopsumma, kāda partijām jāiemaksā valsts budžetā. Pagaidām tikai 5400 latu par finansēšanas noteikumu pārkāpumiem un 5490 latu par nepatiesu ziņu sniegšanu.
Smejies vai raudi, bet atļauto summu priekšvēlēšanu aģitācijai pārsniegusi vienīgi apvienība “Latvijai un Ventspilij” un arī tikai par 1064 latiem. Tā nu bagātajai Ventspilij un tās vadībā nonākušajiem ir tikai sīknauda, ko pat nav vērts kasē turēt. Pavisam dažādus pārkāpumus pieļāvušas 24 partijas — pieņēmušas neatļautus dāvinājumus, ziedojumus, sniegušas nepatiesas ziņas deklarācijās, bet sodi par šādām darbībām ir niecīgi — no 20 līdz 620 latiem — un jau lielākoties samaksāti. Nu kas gan tādas summas ko nesamaksāt! Ne jau privātpersonai tas jādara, bet visai politiskajai organizācijai. Tikai “Pilsoniskā savienība” tā pamatīgāk “iegrābusies”, pirms vēlēšanām neatļauti izmantojot 13 tūkstošu latu Eiropas Parlamenta naudas. Kriminālnoziedzniekiem līdzīgi rīkojušies Osipova partijas darboņi, viltojot grāmatvedības dokumentus. Taču kopumā situācija partiju finansējuma caurskatāmībā un likuma ievērošanā esot uzlabojusies — secina KNAB.
Par Saeimas vēlēšanām sabiedrība vēl nedomā — šķietami pārāk tālu, taču partijas un politiķi rosās, un galvenais jautājums ir — kur dabūt naudu? Jo nekādi ierobežojumi tās tērēšanā partijām nedraud: limits, kas katrai partijai atļauts, ir 570 tūkstošu latu. Dod Dievs tik tādu summiņu savākt! Saeimas vēlēšanām tuvojoties, izteiktāki būs slēptās reklāmas draudi. Tāpēc KNAB vērsies parlamentā ar ierosinājumu skaidri definēt slēptās reklāmas jēdzienu, tomēr 100 gudro galvu par to neceļ ne ausu. Nav taču muļķi — laikā, kas palicis līdz vēlēšanām, šo jautājumu nedrīkst kustināt! Tā būtu bedres rakšana pašiem sev. Amatpersonas gan savas iespējas centīsies izmantot visiem līdzekļiem, aizbildinoties ar tiešo pienākumu pildīšanu. Mūsu, žurnālistu, uzdevums būs izsvērt, kāds ir katras vizītes īstais mērķis, par ko rakstīt vai rakstīt, piemērojot vienādus kritērijus visiem un saglabājot neitralitāti. Daudz vairāk nekā visās iepriekšējās vēlēšanās partijas centīsies izmantot arī interneta resursus, jo virtuālo vidi grūtāk kontrolēt. Šajās Saeimas vēlēšanās vairs nebūs līdzšinējo “lokomotīvju” un balotēties drīkstēs tikai vienā apgabalā. Redzēsim, vai tas ko mainīs partiju naudas tērēšanas paradumos.