Ikviens, kurš pazīst skrīverieti Ingrīdu Pankuli, zina teikt: ja kundzes nav mājās, tad viņa rosās dārzā. Pensionāre rīt svinēs savu 70. dzimšanas dienu, tomēr pēc viņas raitā soļa tam grūti noticēt. Jubilāre ir enerģijas un dzīvesprieka pilna, darba nebaidās un strādā gan savā, gan kaimiņu dārzā.
Ginta Grincēviča
Vīru satiek ballē
“Brīnos, kā viņš visus šos gadus mani varēja izturēt! Vienmēr lieku daudz strādāt,” par aizvadītājiem kopdzīves gadiem ar vīru Jāni smej jubilāre. Vakar pāris atzīmēja 49. kāzu gadadienu. Ingrīdas kundze dzimusi Lēdmanes pagastā. Darbs viņu aizvedis uz Lielvārdi, kur kādā ballē arī iepazinusies ar Jāni, kuram, kā pats saka, vārds kā lieliem kungiem — dubultā — Jānis Viesturs Pankulis. Ingrīdas kundze tolaik adīja džemperus fabrikā “Māra”, kamēr skrīverietis Jānis strādāja par metinātāju Lielvārdes Lauktehnikā. 1965. gadā pāris mija gredzenus un atnāca dzīvot uz Skrīveriem. Jubilāre godam aizvadījusi 40 darba gadu, kuros paspējusi strādāt gan par pārdevēju, gan par audēju dzirnavās, kur auda dekoratīvos aizkarus.
Jubilejā ciemos nāks kupla bērnu un mazbērnu saime. Skrīverietei ir divi dēli, savukārt, lai neaizmirstu nevienu no mazākajām atvasēm, skaitīšanā talkā jāņem roku pirksti. Kundzei ir pieci mazbērni un četri mazmazbērni, no kuriem mazākajam vien seši mēneši.
Rosās arī žoga otrā pusē
Skrīveriete ar prieku izrāda iekopto dārzu. Ejot pa to, viņa piestāj pie katra kociņa, noglāsta tā lapas un labprāt pastāsta par katru dārzā sastopamo augu. Kundze dārzu iekopusi pēc principa — nepatīk tur, pārstādu citā vietā, nepatīk, pārstādu trešajā! Nav apgūtas kādas iemaņas, nedz lasīti žurnāli, viss tapis darba procesā.
Plašāku atzinību Ingrīdas kundze iemantoja, kad devās darboties ārpus sava dārza robežām. Kaimiņu teritorijas īpašnieki bija Anglijā, un pensionāre nolēma sakopt aizaugušo platību. Kopā ar vīru izzāģēja kokus, izraka dīķi un ielika meliorācijas caurules. Dārza saimnieki sūtīja puķes, un Ingrīdas kundze tās iestādīja un kopa. Labiekārtošanas darbus sāka aptuveni pirms trim gadiem. Kad tā īpašnieki atgriezās no Anglijas, nespēja beigt brīnīties par skrīverietes paveikto viņu dārzā. Īpašnieki palika Skrīveros, un nu par dārzu rūpējas abas saimes plecu pie pleca. Ingrīdas kundzes paveiktais novērtēts Skrīveru pašvaldības rīkotajā konkursā “Sakoptākā sēta”, piešķirot atzinību par mūža ieguldījumu vides sakopšanā, skaista dārza un atpūtas vietas izveidē.
Ar ko lepoties, kundzei pietiek arī savā dārzā. Vasarā uzmanību piesaistīja kāds dārzā visai reti sastopams augs — juka. Nepieciešama pacietība, lai baudītu tās krāšņumu, jo līdz ziedēšanai jāgaida četri pieci gadi. Dārza saimniekus uzjautrina apcirptie dzīvībaskoki, kuri iemantojuši iesauku “skeleti”. Tie bija saauguši tik lieli, ka aizsedza gaismu, tādēļ nolēma tos apgriezt, lai jau nākamgad tie zaļotu tādā kā pušķītī. Jau tagad rūpīgi aplūkojot kailos zarus, var saskatīt jaunas skujas.
Ingrīdas kundze par dārzu runā ar lielu aizrautību un mīlestību. Šeit zemīte kopta, kopš ieradusies Skrīveros, jau 49 gadus, un pensionāre pārzina katru tā stūrīti. Dodoties apskatīt nākamo dārza iemītnieku, jāpārkāpj pāri grāvītim, ērtībām ir neliels tiltiņš, tomēr Ingrīdas kundze nolemj to neizmantot un pārlec viegli pāri. Skrīveriete atzīst, ka aktīvais dzīvesveids un svaigais gaiss dod nepieciešamo enerģiju.
Pirms daudziem gadiem jubilāres māsa no Anglijas atsūtīja ķirbju sēklas, starp kurām bija viena ābeļu un viena oša sēkla, tomēr par to kundze nezināja. Iestādīja katru sēkliņu savā podiņā, un pēc kāda laika tā izdīga. Tagad, rādot lielo ābeli dārzā, skrīveriete atzīst, neviens netic, ka ābeli, kurai tik gardi āboli, viņa izaudzējusi no mazas sēkliņas.
Prātu asina, liekot puzli
Vīrietim mūžā jāizdara trīs lietas — jāiestāda ozols, jānosit čūska un jāizaudzina dēls. Jubilāre neatpaliek un paceļ jaunu latiņu. Viņa ir iekopusi dārzu, izrakusi dīķi un izaudzinājusi divus dēlus. Ingrīdas kundzei patīk būt kustībā un svaigā gaisā. Tikai ziemā, kad dārzā vairs nav, ko darīt, pensionāre nododas adīšanai. Ziemassvētkos saadīto izstāda, lai katrs ģimenes ķipars var izvēlēties to, kas vairāk patīk.
Ingrīdas kundzei neko īpašu apaļajā jubilejā nekārojas, galvenais, lai veselība turētos. Galdā būs kūka, apkārt kuplā radu saime, un neko vairāk arī nevajag. Kundze sevi jau paspēja iepriecināt, nopērkot puzli ar 3000 gabaliņiem. “Savulaik ļoti patika likt kopā attēlus, tagad, dienai agrāk satumstot, atkal varu nodoties tik jaukai nodarbei. Pagrūti jau ir, bet man patīk!” priecājas skrīveriete. Savukārt Jānis sievai dzimšanas dienā novēl vienu svecīti… un 70 kūku! ◆
