Uz pirmo sēdi šonedēļ sanākusi jaunievēlētā 8. Saeima, izvirzīts premjerministra amata kandidāts, domāts par valdības veidošanu.
Uz pirmo sēdi šonedēļ sanākusi jaunievēlētā 8. Saeima, izvirzīts premjerministra amata kandidāts, domāts par valdības veidošanu. Tomēr ne visiem šie ir priecīgi notikumi, jo liela daļa 7. Saeimas deputātu spiesti iesildītos parlamentāriešu krēslus atstāt.
Tas jāpamet arī vienam no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas skandalozākajiem darboņiem Jānim Ādamsonam. Zaudējis deputāta imunitāti, Jānis Ādamsons nu pielīdzināts parastam ierindas pilsonim ar visām tiesībām, pienākumiem un atbildību likuma priekšā. It kā nekas īpašs — mēs visi tādi esam, taču Ādamsonam kļūšana par parastu pilsoni draud ar tiesas darbiem.
Ne tik tālajā 2000. gada 17. februārī 7. Saeimas deputāts Jānis Ādamsons vēl bija varens vīrs, kurš rīkojās, kā pats gribēja. No Saeimas tribīnes viņš visai Latvijai paziņoja triju valsts amatpersonu uzvārdus, inkriminējot viņiem smagu noziegumu — pedofiliju. Nosauca, bet bez pierādījumiem. Ģenerālprokuratūra gan ierosināja krimināllietu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, taču deputāts ir neaizskarama persona, un Ādamsonu kolēģi kriminālvajāšanai neizdeva. Saistību ar pedofiliju nosauktajiem tā arī nepierādīja.
Nu klāt brīdis, kad izbijušajam deputātam par saviem vārdiem būs jāatbild — Ģenerālprokuratūra ierosināto lietu joprojām uztur spēkā un nolēmusi gādāt, lai Ādamsons nonāk tiesā.
Likumsargi ieinteresējušies arī par vēl vienu “caurkritušo” deputātu — Odiseju Kostandu. Viņu tur aizdomās par vēlētāju parakstu viltošanu.
Beidzot arī Latvijā likuma priekšā visi būsim vienādi, un deputāti nebūt nav pārāki par citiem. Katram agri vai vēlu par saviem darbiem un vārdiem jāatbild, arī neaizskaramajiem tautas kalpiem.
