Valliete Gerda Zvaigzne dzimusi Krāslavā, bet no trim līdz 55 gadiem dzīvoja un strādāja Rīgā. Jau bērnībā viņai patika lauki, tāpēc meitenes sapnis bija reiz dzīvot lauku mājā — kopt zemi, audzēt puķes un baudīt lauku klusumu. Nu sapnis piepildījies, jo 2000. gadā Zvaigznes kundze Valles pagastā nopirka “Salaskalnus”. Viņas rosības un izdomas rezultātā māja kļuvusi par vienu no sakoptākajām sētām pagastā.
Gerdas īstais vārds ir Ģertrūde, taču tā rakstīts tikai pasē. Visi viņu pazīst kā Gerdu, un šāds vārds ir arī vienai Zvaigznes kundzes mazmeitai.
Mācās rosīties virtuvē
Bērnība mazajai Gerdai nebija bezrūpīga, jo viņa auga daudzbērnu ģimenē un agri uzzināja, kā ir tad, kad ļoti gribas ēst un tajā mazumiņā, kas mājās, jādalās ar pārējiem. Kad māte gatavoja ēdienu, Gerda vienmēr bija virtuvē. Lūkojās, kā māte cep kartupeļus, un arī pati drīz vien daudz ko prata. Tomēr bada sajūta meitenei bija gandrīz vienmēr, varbūt tāpēc viņa vēlāk izvēlējās konditores arodu.
Māte gādāja, lai vasarās Gerda brauktu pie radiem laukos. Jau sešu gadu vecumā meitenei Vallē, kur dzīvoja mātes radi, bija jāgana govis un jāmācās darīt citus darbus. Dienas bija garas un pārsteigumu pilnas, jo mazā rīdziniece taču neko neprata. Tomēr viņai ļoti patika lauku dzīve — skaistā daba, smaržīgais siens, mājlopi, suņi un kaķi, lauku puķes un meža burvība, dārza labumi, ogas un āboli, silts govs piens un pašceptā maize.
Laba konditore
Jau tad mazā meitene sapņoja par savu lauku māju, ap kuru ziedēs ceriņi, jasmīni un mežrozes, bet pagalmu ieskaus lieli koki.
— Mācījos Rīgas 49. vidusskolā, bet vienmēr gaidīju vasaru, kad atkal būšu laukos. Skolas laikā aizrāvos ar sportu — slidoju, slēpoju, skrēju un lēcu. Viss interesēja un veicās, — atceras Gerdas kundze.
Lielajai ģimenei nebija pa spēkam meiteni izglītot augstskolā, tāpēc viņa kļuva par konditori. Gerda bija augstas kategorijas speciāliste, strādāja toreiz slavenajos Rīgas restorānos un piedalījās konditoru konkursos pat Maskavā. Arī vīrs Harijs bija konditors, dēls Ervīns kļuva par kora mākslinieku, bet meita Vineta ir grāmatvede.
Pirms divdesmit gadiem vīrs pēkšņi aizgāja mūžībā, un tas Gerdas kundzei bija liels trieciens. Taču dzīve neapstājās.
Meklē māju
Vajadzēja strādāt, lai gan darbs bija nogurdinošs — maiņās un vienmēr kājās. Viņas ceptos gardumus klienti gaidīt gaidīja. Arī pašai gribējās kaut ko jaunu un garšīgu pagatavot. Taču arvien biežāk Gerdai gribējās savu lauku sētu.
Bezmiega naktīs viņa iztēlojās, kādai jābūt mājas apkārtnei un cilvēkiem kaimiņos. Domās viņa raka zemi, stādīja un sēja, bet rudenī vāca ražu.
— Četrus gadus meklēju savu māju. Braucu un skatījos malu malās. Lasīju sludinājumus vai visās avīzēs. Kad ierados Valles “Salaskalnos”, uzreiz sapratu — beidzot esmu atradusi īsto! Lai arī mājas apkārtne bija gandrīz kā atkritumu izgāztuve, es uzreiz ieraudzīju milzīgo koku diženumu un tuvējā purviņa skaistumu. Apzinājos, ka māja jāpārbūvē un teritorija sētai jāatkaro metru pēc metra, — stāsta Gerdas kundze.
Lauvas zvaigznāja sievietes
Mājas saimnieki savulaik bija devušies trimdā un dzīvoja Austrālijā. Sieviete, kura māju pārdeva, izrādījās, bija dzimusi vienā datumā ar Gerdas kundzi — 24. jūlijā. Notāre, kārtojot pirkšanas — pārdošanas dokumentus, jokojusi, ka šajās mājās lemts dzīvot Lauvas zvaigznājā dzimušām saimniecēm.
Mājas sakopšanā piedalījās arī bērni un mazbērni. Vairākas autokravas atkritumu nācās aizvest uz izgāztuvi, daudz ko sadedzināt. Zvaigznes kundze nopirka govi, ar laiku lopu skaits pieauga, arī 10 hektāru zemes vajadzēja apstrādāt. Kad saimniecība kļuva nerentabla, Gerdas kundze no lopiem atteicās, bet zāli pļauj kaimiņi. Patlaban, kad apkārtne sakopta, Gerda ar dēlu remontē māju. Uzcelts arī šķūnītis un pirts. Māju tuvumā kuplo liels ābeļdārzs.
***
Varētu padomāt, ka Gerdas kundze rosās tikai pa māju, taču tā nav. Viņa ir viena no aktīvākajām Valles pensionāru klubiņa “Brūklenīte” dalībniecēm. Viņa klubiņa saietos ierodas ar kādu kulinārijas brīnumu un labprāt savas receptes atklāj pārējām kundzēm. Kundzei patīk dziedāt, dejot un braukt ekskursijās.
“Salaskalnos” katrs ciemiņš ir gaidīts, un saimniecei ir ko parādīt gan puķudārzā, gan mājas apkārtnē. Māja celta augstā kalnā, un ziemā no tā var braukt ar ragaviņām un slēpēm.
