Tuvojoties pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanām, Latvijā kā sēnes pēc lietus “aug” jaunas partijas un daža laba vecā maina “ādu”. Nemaz neticas, ka laikā, kad daudziem jādomā par izdzīvošanu, kad samazinās ražošana, lauki paliek tukši un valsts iztiek gandrīz vai tikai no kredītiem, tik daudzi laužas politikā. Un to dara ar neatļautiem spēka paņēmieniem — sitieniem zem jostasvietas, neslavas celšanu un savu partiju elkoņu demonstrēšanu.
Partija “Jaunie demokrāti”, kuru savulaik dibināja no partijas “Jaunais laiks” aizgājušais eksministrs Māris Gulbis, tikko pārtapusi par partiju “Demokrāti.lv.”. Tās līderis Edgars Jansons nule notikušajā partijas kopsapulcē paziņoja, ka partija pagaidām plāno piedalīties tikai pašvaldību vēlēšanās. Vairāk laika viņš veltīja esošo politiķu “veļas mazgāšanai”, sakot, ka politiķi ir kā siseņu bars bez spārniem — nokož visu, bet tālāk aizlidot vairs nevar. Viņiem trūkstot arī jaunu ideju, piemēram, ekspremjers Ivars Godmanis Atmodas laikā tautu aicinājis sildīties pie krāsniņām, bet šogad kā pingvīniem spiesties kopā un tādējādi sasildīties Līdzīgā situācijā ir kādreizējais kurmenietis Raimonds Krūmiņš, kurš pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām nodibināja partiju “Latvijas kalve”, lai ar savu reklāmu un saukli: “Es neļāvu viņiem zagt!” mazinātu citu partiju iespēju vēlēšanās uzvarēt. Viņa partija Saeimā, protams, neiekļuva un jau sen likvidēta. Krūmiņa politiķa karjera nav ne spoža, ne apbrīnojama. Par zagšanu labāk nebūtu runājis, jo viņu, Rīgas domes finanšu departamenta direktoru, toreizējais Rīgas mērs Gundars Bojārs atstādināja no amata.Sestdien, kopējot Latvijas valsts dibināšanas sapulci 1918. gadā, uz Nacionālā teātra skatuves politologs Didzis Šmits, jurists Zandis Klebais un ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis nodibināja jaunu partiju “Jaunlatvija”. Tās līderis Didzis Šmits ir bijušais “Jaunā laika” biedrs. Savu svētību, gan tikai panākumus vēlot, nevis iestājoties partijā, deva arī eksprezidents Guntis Ulmanis un akadēmiķis Jānis Stradiņš. Citas partijas un iesūnojušie politiķi netika nosaukti, taču abu kungu runās jaudās cerība par jaunu cilvēku ienākšanu politikā. No pieredzes gan zinām, ka politiķi — uzņēmēji parlamentā un pašvaldībās nav labākais risinājums. Tomēr jaunas vēsmas Latvijai patlaban ļoti vajadzīgas. Galvenais, lai siseņi neapēd nosalušos pingvīnus…
