Sunākstiete Līga Vīnova saņēmusi filmas ierakstu, kurā galveno lomu tēlo viņa pati. Līgas vasaru krāsaināku padarījis kāds piedzīvojums — viņa filmējusies Vācijas telesabiedrības dokumentālajā filmā.
Sunākstiete Līga Vīnova saņēmusi filmas ierakstu, kurā galveno lomu tēlo viņa pati. Līgas vasaru krāsaināku padarījis kāds piedzīvojums — viņa filmējusies Vācijas telesabiedrības dokumentālajā filmā. 28 gadus vecā pastniece šai lomai izvēlēta, lai parādītu, kā dzīvo jauna sieviete laukos.
Izvēlas sunākstieti Līgu
Vācijas telesabiedrība dokumentālajā filmā par Eiropas Savienības kandidātvalsti Latviju bija iecerējusi parādīt kraso atšķirību starp to, kā dzīvo cilvēki laukos un pilsētā. Sunākstietei Silvijai Pīrāgai zvanījis paziņa Armands Strazds, kurš uzņēmies starpnieka lomu, un lūdzis, lai iesaka kādu apmēram 30 gadu vecu čaklu un kārtīgu lauku sievieti. Silvijas kundze ieteikusi savu pastnieci Līgu.
Jauno sievieti, kurai šovasar divas dienas bija lemts kļūt par aktrisi, sastopam viņas mājās “Kļavājos 1”. Tēvs, ar kuru kopā Līga dzīvo, bilst, ka, nupat no darba pārnākusi, meita kaut kur tepat vien būšot. Viņa izvedusi pastaigā gotiņu un drīz smaidot nāk pār pagalmu. Sirsnīga un vienkārša — tāda Līga šķiet pirmajā mirklī. Sarunā jaunā sieviete pārsteidz ar vienu otru gudru atziņu, un varam vien minēt, vai to iemācījusi dzīve vai izlasījusi kādā gudrā grāmatā, jo lasīšana ir Līgas vaļasprieks.
Līga Vīnova par pastnieci strādā kopš šīgada pavasara. “Darbs man patīk, iepazīti cilvēki, ar katru allaž aprunājos,” saka viņa.
“Pagaidām cīnīšos”
Sunākste ir Līgas dzimtā puse. Pēc pamatskolas beigšanas viņa mācījusies par veterināro feldšeri tehnikumā Bebrenē. “Savā profesijā gan pastrādāju tikai prakses laikā,” stāsta Līga. “Tolaik likvidēja kopsaimniecības, un darbu vairs nevarēju atrast. Paspēju vien pārliecināties, ka veterinārārsta darbs ir ļoti smags, ne vienmēr vari lopiņam palīdzēt.
Lielākā daļa jaunatnes, arī Līgas skolasbiedri un draugi, no laukiem pārcēlušies uz pilsētu. “Es pagaidām vēl gribu cīnīties,” apņēmīgi bilst Līga. “Prom nebēgšu, jo domāju, ka citur nebūtu labāk.”
Aka kā brīnums
Sākumā piedāvājums filmēties Līgu samulsinājis, bet drīz piekritusi, kaut savējie sākumā centušies atrunāt. Filmā salīdzinoši rāda divas viena vecuma sievietes — kādas firmas menedžeri no Rīgas un vienkāršo pastnieci Līgu. “Filmēšanas process notika dabiski, neko iepriekš nesarunājām,” atceras Līga. “Vācieši bija ļoti pārsteigti, ka mēs ūdeni ņemam no akas un kurinām plīti. Viņiem tās šķita mūsu laikmetam neraksturīgas ainas.”
Filmā redzams arī tas, kā Līga un rīdziniece iepērkas veikalā. Pastniece izvēlas to, kas lētāks, bet menedžere var atļauties arī gluži ekskluzīvas lietas, piemēram, dārgu pulksteni. Filmas beigas uzņemtas pie Brīvības pieminekļa, kur abas varones satiekas.
Nopelna naudu mācībām
“Filmēšanās mani mulsināja, un tagad es zinu, ka par aktrisi noteikti negribētu būt,” smej Līga. Filma rādīta Vācijas televīzijā, to ar satelīta palīdzību varēja redzēt arī Latvijā. Ieraksts dāvināts arī Līgai. “Man filma patīk,” atzīst viņa.
Par filmēšanos Līga saņēmusi arī honorāru un šo naudu nolēmusi ieguldīt izglītībā — tālmācībā sākusi apgūt praktisko psiholoģiju. “Nu varu piepildīt savu sapni,” saka jaunā sieviete. “Psiholoģija man ļoti interesē un patīk, kaut mācīties nebūt nav tik viegli, vajadzīga pašdisciplīna, lai saņemtos, mācītos un kārtotu eksāmenus. Pēc desmit gadu pārtraukuma atkal esmu kļuvusi studente. Zināšanas lieti noderēs, un varbūt šajā jomā kādreiz varēšu arī strādāt.”
* * *
Ar skumju smaidu Līga bilst, ka pēc filmēšanās savā pagastā esot dzirdējusi arī šādus vārdus — ko nu viņa ar savu nabadzību lepojas… Man gan šķiet, ka vienkārši sadzīvo. Strādā, pasmaida par slikto un negaužas, ka varētu būt citādi.
