Jānis Krūmiņš Bebru pagasta “Lejasvēžu” saimniecībā piekto gadu nodarbojas ar graudkopību un apstrādā 250 hektāru zemes. Šogad viņš kļuvis mazāk atkarīgs no laika apstākļiem, jo nu labību var izžāvēt un glabāt tik ilgi, cik nepieciešams. Tas tādēļ, ka nesen iegādāta jaudīga graudu kalte.
Ierīko mehānisko
vadību
Saimnieks augusta dienas pavada pie kombaina stūres, un vien šīs vasaras pēkšņās lietusgāzes aptur raito kulšanu. Kad “noķeru” viņu lauka malā, lietus gāž kā no spaiņiem, un no kombaina bunkura piekabē izbirst pēdējie miežu kilogrami.
Ieraušos kombaina kabīnē un esmu pārsteigts. Iepriekš domāju, ka saruna būs ar dzīves nastas nomāktu vīru pusmūžā, bet pretī smaida jauns puisis.
Šis ir piektais gads, kopš tēvs devies pensijā, un Jānis celtnieka darbu Norvēģijā nomainījis pret graudkopību. Salīdzinājumā ar darbu tur, te dzīvojot un strādājot, pietrūkst stabilitātes, jo nemitīgi jācīnās ar valdības izdomas bagāto politiku. Piemēram, jaunie noteikumi par minimālo ienākumu nodrošināšanu no hektāra. “Lejasvēžu” saimnieks teic, ka viņam to izdodas sasniegt, bet esot daudzi, kuri nespēj. Un ne tāpēc, ka maz strādātu. Piemēram, šogad pievīla kombains, un kulšanu nācās atlikt uz vairākām dienām. Līdz ar to varēja rasties ražas zaudējumi. 1994. gadā ražotais kombains aprīkots ar elektroniku, kas šoreiz “nojuka”, un vienīgais risinājums bijis tās vietā ierīkot mehānisko vadību.
Izgulēsies ziemā
Ražas zudumus rada biežās lietusgāzes, arī vējš jau pusi labības lauka piesitis pie zemes. Šogad ziemāju ražība ir ap 2,3 tonnām no hektāra, vasarājiem — 3,7, un noteiktos ienākumus — 200 latu no hektāra — knapi sasniegs. Tā kā pēdējos trijos gados ziemāju raža regulāri ir zema, šogad, lai nekāptu uz tā paša grābekļa vēlreiz, saimnieks nolēmis ziemāju platības divtik samazināt un apsēt ar tiem vien 50 hektāru.
Ja ar graudkopību nodarbojas nopietni, jābūt savai kaltei. Pārdodot graudus, liela nozīme ir to mitrumam un tīrībai. Tādēļ šogad līdzās “Lejasvēžu” pagalmam darbināt sākta 29 tūkstošus eiro vērtā Somijā ražotā kalte. Pirms tam saimniecībā darbojās vecā, kura prasījusi pārāk daudz nervu un līdzekļu. Naktīs neguļot un patērējot 20 litru dīzeļdegvielas stundā, diennaktī varējis apstrādāt 25 tonnas. Jaunā kalte astoņās stundās spēj izžāvēt 32 tonnas un patērē 15 litru degvielas stundā. Mitrums sarūk vidēji par pusotru procentu stundā. Arī patlaban, spraigākajā ražas novākšanas laikā, Jānis dienu pavada laukā, nakti kaltē un smejot teic, ka izgulēties varēšot ziemā.
Kaltēšanai degvielu neparedz
Kopējais šajā kaltē glabājamais graudu daudzums ir 700 tonnu, un Jānis teic, ka tā paredzēta vidēji lielai saimniecībai, līdz 350 hektāriem, un nav piemērota kooperācijai ar citiem apkārtnes zemniekiem.
Vēl viena valdības rīcības ačgārnība — kaltes darbināšanai dīzeļdegviela bez akcīzes nodokļa nav paredzēta. Kaimiņiem Lietuvā šādu ierobežojumu neesot. Jānim hektāram piešķirtās degvielas daudzums ir ap simts litriem, un, lai iekļautos limitā, ekonomē zemes apstrādei, neizdarot visu, kā nākas. Lauku nošļūc vienreiz, ne divreiz, daļu lauku apar katru otro gadu, pārmaiņus tos diskojot. Diskošanai nepieciešami 9 litri degvielas hektāram, aršanai — 15, un ietaupās arī apstrādes laiks. Savukārt ražas novākšanas laikā ekonomēt nevar, un, strādājot mitrā laukā, kombains ar pilnpiedziņu “apēd” ap 450 litru degvielas dienā.
Patīk daba un brīvība
Jautāju Jānim, kādēļ viņš, jauns cilvēks, to dara? Var taču atrast vieglāku un drošāku nodarbošanos. “Patīk brīvība, daba, lauki,” viņš atbild. Arī nauda šad tad nes laimi, un nav slikti, ja strādā ar peļņu. Vai zemes apkārtnē pietiek? Ja gribētu paplašināties, tad uz Odzienas pusi. Tas gan ir patālu — ap 15 kilometru. Un palielinās pašizmaksa, vedot graudus mājās. Kopumā pietiktu ar 500 hektāriem, un tad jānodarbojas ar ražības palielināšanu. Pēdējos divos gados, minerālmēslu un degvielas cenai neatbilstot graudu iepirkuma cenai, augsnes bagātināšanai nācies ekonomēt.
Šodien kulšanai jāmet miers — teic Jānis un griež kombainu uz māju pusi. Varbūt pievakarē, ja labība paspēs apžūt, varēs turpināt. Nokulta lielākā daļa platību un, lai darbu pabeigtu, vēl nepieciešamas četras saulainas dienas.
