Šodien Aizkraukles pagasta “Mežvidu” saimniecei Martai Padomai vārdadiena, kurā viņu sveiks kuplā radu saime.
Šodien Aizkraukles pagasta “Mežvidu” saimniecei Martai Padomai vārdadiena, kurā viņu sveiks kuplā radu saime. Martas kundzes profesija ir mežkope, bet, kopš Padomu ģimene kļuvusi par Breša zemniekiem, viņas pārziņā ir liela saimniecība un desmit pienīgu govju.
Sirdi priecē bērzu birzis
Martas kundzes dzimtene ir Atašiene, bet Aizkraukles pagastā viņa dzīvo kopš 1968. gada, kad pēc Lauksaimniecības akadēmijas Mežkopības fakultātes beigšanas jauno mežkopi šurp ataicināja kolhoza priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš. Ierādīja mazu istabiņu vecajā kantora mājā, un tā viņa kļuva par aizkrauklieti. Strādāja un iemīlēja Aizkraukles mežus, bet īpaši — baltās bērzu birzis.
— Tagad žēl skatīties, kā izcērt mežu, daudzi savos īpašumos nesaudzē arī skaistās bērzu un ozolu audzes, — saka Martas kundze.
Lai arī Martai Padomai mežs bija kā otrās mājas, strādāt par mežsardzi nemaz nebija viegli. Mazai un trauslai sievietei vajadzēja atbildēt par mežizstrādes vīriem, kuri nekādi eņģeļi nebija, jo daudzi reizēm dziļāk ieskatījās glāzītē.
Kāzās — puskolhozs
Pavisam drīz pēc pārnākšanas uz Aizkraukli Marta darbā iepazinās ar vietējo puisi Voldemāru, un 1970. gada septembra nogalē jau abi svinēja arī kāzas. Abiem lielas ģimenes, daudz draugu, tāpēc kāzas, kurās piedalījās vai puse kolhoza, bija jautras un lielas.
Kuplā Padomu dzimta gadu gaitā kļuva par piecām atvasēm bagātāka — viens pēc otra pasaulē nāca bērni — Andris, Jānis, Valdis, Ilze un Kārlis.
Kopā ar mazbērniem dzīve krāsaināka
Lai arī darba daudz un abiem mazbērniem atliek maz laika, Marta un Voldemārs priecājas par Ilzes bērniem — Lauri un Samantu, kurai vēl tikai deviņi mēneši. Laurim jau piektais gadiņš. Viņš parasti grozās tur, kur vecmāmiņa kopj lopus vai brauc ar mašīnu. Bez viņa daudzajiem “kāpēc” Martas kundzes ikdiena būtu diezgan klusa.
Tehnika ir puisēna sirdslieta, bet lielu uzmanību viņš velta arī māju suņiem un kaķiem.
Tēvs un dēli uzbūvē saimniecību
Padomu dzimtai ir pat divas mājas — viena pagasta centrā, otra — “Mežvidi” — Voldemāra tēva un vectēva zemes vietā.
Kad sākās Breša zemnieku laiks, Padomu ģimene bez vilcināšanās Voldemāra tēva un vectēva mājvietā pieprasīja 20 hektāru zemes un sāka saimniekot. Paši saviem spēkiem — tēvs ar četriem dēliem — uzbūvēja “Mežvidus”. Saimniecības ēkas gatavas pilnībā, arī māja zem jumta, bet tajā vēl iekšdarbi veicami. Ģimene dzīvo otrā mājā — pagasta centrā. “Mežvidos” mīt lopi, zaļo lauki un ganības.
Murmule saimniecei kaunu nedara
Kad pirms dažiem gadiem no “Mežvidu” kūts kāds garnadzis izveda bulli, Martas kundze nolēma iegādāties labu sargsuni. Nopirka vācu aitu sugas kuci Artu. Speciāli vedusi uz kursiem, līdz Arta izveidojusies par apmācītu, gudru mājas sargu. Nu jau arī viņa ir suņu vecmāmiņa, bet Artas meita Nensija šomēnes Aizkrauklē notikušajās suņu sacensībās ieguva godalgu.
Suņi Martas kundzei patīk tāpat kā zirgi un govis. Zirga “Mežvidos” patlaban gan nav, bet ir desmit šķirnes govju. Labākā no viņām — melnraibā “holšteiniete” Murmule — dienā izdod pat 40 litru piena.
— Gotiņai gadījās tāds neparasts vārds, jo maza viņa bija pavisam nīkulīga, ar savdabīgu raksturu, tāpēc arī tā nosaucu, — atceras Marta.
Joprojām slēpo
Viens no Martas Padomas vaļaspriekiem ir slēpošana. Ar šo sportaveidu viņa sākusi nodarboties, mācoties 9. klasē, distanču slēpošanā iekļuvusi Latvijas izlasē, bijusi arī Latvijas čempione junioriem.
— Tagad slēpot sanāk maz, bet veterānu sacensībās piedalos. Tur tiekos ar tiem pašiem sportistiem, ar kuriem cīnījos jaunībā. Interesanti! Lai arī pamazām kļūstam vecāki, sportu neaizmirstam. Tas ir labi, jo lielo darbu jūklī cilvēkam svarīgi padomāt pašam par sevi un atvēlēt arī ko sirdij tuvu, — uzskata enerģiskā “Mežvidu” saimniece.
