Pērn Latvijā par 48,5% pieaudzis imigrantu skaits, bet emigrējušo mūsu valsts iedzīvotāju skaits palielinājies 2,14 reižu, — liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pērn Latvijā par 48,5% pieaudzis imigrantu skaits, bet emigrējušo mūsu valsts iedzīvotāju skaits palielinājies 2,14 reižu, — liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
2006. gadā Latvijā uz dzīvi apmetās 2801 cilvēks no citām valstīm, bet pastāvīgi dzīvot citās valstīs aizbrauca 5252 cilvēki.
Lielāks imigrantu īpatsvars bija vīrieši — 54,6%, bet emigrācijā — sievietes (53,5%).
Starpvalstu migrācijas rezultātā Latvijā ieceļoja 805 jaunieši vecumā līdz 19 gadiem, bet izceļoja 2207 darbspējas vecuma un 365 pensijas vecuma iedzīvotāji.
Jauna iezīme starpvalstu migrācijā ir mazgadīgu bērnu imigrācija. Pērn imigrantu vidū bija 615 bērnu līdz piecu gadu vecumam jeb 22% no visiem imigrantiem. Tas liecina, ka daudzos gadījumos ārzemēs strādājošie Latvijas iedzīvotāji tur piedzimušos bērnus nodod Latvijā palikušo ģimenes locekļu vai citu radinieku aprūpē.
2006. gadā iedzīvotāju starpvalstu migrācijas rezultātā latviešu skaits valstī samazinājās par 695 cilvēkiem, krievu — par 1282, ukraiņu — par 287, baltkrievu — par 198 cilvēkiem. Turpretī lietuviešu skaits valstī migrācijas rezultātā palielinājās par 79, igauņu — par 45, vāciešu — par 115, zviedru — par 31, dāņu — par 37.
No visiem starpvalstu imigrantiem Latvijas pilsonība bija 17,6%, citu ES valstu pilsonība — 37,8%, Krievijas pilsonība — 28,7%. Savukārt emigrantu vidū Latvijas pilsonība bija 36,6%, citu ES valstu pilsonība — 8,8%, Krievijas pilsonība — 14,7%. Latvijas nepilsoņu īpatsvars imigrantu vidū bija 0,1%, bet emigrantu vidū — 26,2%.
Gan imigrantu, gan arī emigrantu vidū vislielākais bija neprecējušos īpatsvars — attiecīgi 51,2% un 43,3%. Precēto personu skaits imigrantu vidū — 33,5%, emigrantu vidū — 43,3%.
Rīgai ir ievērojami intensīvāki migrācijas sakari ar ārvalstīm nekā pārējām pilsētām un rajoniem.
