Kamēr politiķi nespēj vienoties par rīcības plānu patvēruma meklētāju pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā, darba grupas pārstāvji, kas strādāja pie šī rīcības plāna, aicināja reģionālo mediju žurnālistus uz tikšanos, lai skaidrotu, kas notiks ar patvēruma meklētājiem, kurus nogādās Latvijā. Sarunās piedalījās Iekšlietu, Kultūras, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji un Nodarbinātības valsts aģentūras vadītāja.
Pārvietos nelielās grupās
Publiski vairākkārt izskanējusi ziņa, ka Latvijai būs jāuzņem 531 patvēruma meklētājs, ko uz šejieni pārvedīs no Grieķijas un Itālijas. Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane gan piebilst, ka ar laiku šis skaits varētu sasniegt vairāk nekā 700 patvēruma meklētāju divu gadu laikā.
“Latvijā ar patvēruma meklētājiem strādā jau 17 gadu, un līdz šim patvērumu mūsu valstī meklējuši nedaudz vairāk par 1500 cilvēkiem, no kuriem bēgļa statuss piešķirts 65 personām, alternatīvā statuss, kas nozīmē pagaidu aizsardzību, — nedaudz vairāk kā 120 personām. 200 cilvēku 17 gadu laikā nav pārāk daudz. Daži no viņiem arī kļuvuši par Latvijas pilsoņiem,” norāda Pētersone-Godmane, piebilstot, ka šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, to cilvēku skaits, kas nelegāli šķērsojuši Latvijas robežu, trīskāršojies. Tas nozīmē, ka pastiprinātā režīmā ar lielāku slodzi strādā robežsargi, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, pārslogots ir patvēruma meklētāju krīzes centrs Daugavpilī un savu kapacitāti izsmēlis patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs “Mucenieki” Ropažu novadā.
Pētersone-Godmane stāsta, ka Latvijā vienlaikus uzreiz 500 patvēruma meklētāju nepārvietos, tas notiks pakāpeniski. Cilvēkus pārvietos nelielās grupās, ap 30 katrā. Vispirms viņus reģistrēs un pārbaudīs, lai varētu lemt, vai cilvēkam pienākas bēgļa vai alternatīvā statuss. Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere jau iepriekš tiekoties ar reģionālo mediju žurnālistiem, un arī šajā reizē vēlreiz tika uzsvērts, ka no visiem patvēruma meklētājiem starptautiskajiem aizsardzības kritērijiem, kādiem saskaņā ar Ženēvas konvenciju atbilst bēgļi, varbūt ir trešā daļa. Un tiem, kuri nevarēs pierādīt, ka viņiem šī aizsardzība tiešām nepieciešama un neiegūs bēgļa statusu, būs jāatgriežas valstī, no kurienes ieradušies.
Latviešu valoda jau pirmajā dienā
Pirmā apmešanās vieta cilvēkiem, kas tiks nogādāti Latvijā, būs patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs “Mucenieki” Ropažu novadā, lai gan, ja cilvēki vēlēsies uzreiz apmesties pie kādiem radiem, draugiem vai citur, tas viņiem netiks liegts, taču visi piedāvātie integrācijas pasākumi un latviešu valodas apguve sākotnēji notiks “Muceniekos”.
Laiks, ko patvēruma meklētāji varētu pavadīt izmitināšanas centrā, varētu būt trīs mēneši — norāda Pētersone-Godmane, cerot, ka ar šo laiku vajadzētu pietikt, lai noskaidrotu, vai patvēruma meklētājam var piešķirt bēgļa statusu. Atšķirībā no līdzšinējās prakses, kad iemītnieki “Muceniekos” pavadīja laiku, neko nedarot, nākamajiem patvēruma meklētājiem jau no pirmās dienas tiks nodrošināta latviešu valodas apguve. Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta vadītāja Evija Papule stāsta, ka sagatavota 120 stundu ap-
mācības programma, kas paredz nodarbības četras reizes nedēļā, kur kopā varēs mācīties visa ģimene. Papule atzīst, ka šādas prakses Latvijā līdz šim nav bijis, taču Latviešu valodas aģentūra, kurai uzticēts šis pienākums, ir gatava apmācīt skolotājus un adaptēt mācību materiālus valodas apguvei. Paredzēts, ka sākotnējā posmā “Muceniekos” ar patvēruma meklētājiem strādās arī konsultanti, kas ierādīs praktiskas lietas, piemēram, stāstīs, kas ir Latvija, kādi ir tās likumi, kā kursē sabiedriskais transports un citas lietas, kas ļautu ātrāk iekļauties vietējā sabiedrībā. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) darbinieki uzņēmušies rūpes iepazīstināt cilvēkus ar iespējām Latvijas darba tirgū. “Vispirms jānoskaidro, vai šiem cilvēkiem ir kāda profesija, kādas ir viņu prasmes un iemaņas, tad varam runāt par individuālā darba plāna izveidi, turpināsim nodrošināt valodas apguvi un, ja nepieciešams, sniegsim arī psiholoģisko atbalstu,” stāsta NVA direktore Inese Kalvāne.
Attieksme parādīs izvēli
Jautāta, vai patvēruma meklētājiem būs pienākums iesaistīties šajos pasākumos — uzklausīt padomus, mācīties valodu, Ilze Pētersone-Godmane saka: “Šos cilvēkus noteikti var dalīt divās grupās — tie, kuri te vēlēsies palikt, noteikti būs ieinteresēti iesaistīties piedāvātajos integrācijas pasākumos un darba meklējumos, taču daļa noteikti te nevēlēsies palikt. To varēs redzēt pēc viņu attieksmes. Iegūstot bēgļa statusu, cilvēks vai ģimene var brīvi izvēlēties, kur viņi turpmāk vēlas dzīvot — kādā no Latvijas pilsētām vai novadiem vai doties uz citu valsti. Tas, cik lielu interesi cilvēks jau “Muceniekos” izrādīs par iespēju apgūt valodu, iespēju atrast darbu, uzzināt kaut ko vairāk par mūsu valsti, integrēties vietējā sabiedrībā, parādīs, vai viņš vēlas palikt mūsu valstī vai šis ir tikai īslaicīgs pieturas punkts. Tie, kuri neatbildīs kritērijiem un nevarēs iegūt bēgļa vai alternatīvā statusu, tiks nosūtīti atpakaļ uz valsti, no kuras ieradušies, savukārt to cilvēku vietā, kas “Muceniekus” pametīs, tiks pārvietota nākamā patvēruma meklētāju grupa.”
Kas notiks, ja cilvēki nevēlēsies braukt uz Latviju, jo mūsu valsts viņiem var likties ne pārāk pievilcīga? Ilze Pētersone-Godmane norāda, ka rokudzelžos nevienu uz Latviju nevedīs, taču tiem, kuri tikuši līdz Itālijai un Grieķijai, skaidri darīts zināms — ja viņi vēlas palikt Eiropas Savienībā, tad viņiem jāpiekrīt pārvietošanas nosacījumiem. “Nelegālajiem imigrantiem noteikti nav mērķis palikt Latvijā, mūsu valsti šajā gadījumā drīzāk var uzskatīt par tranzītvalsti, tāpēc bailes no liela bēgļu pieplūduma un tā, ka iebraucēji mūs kaut kādā veidā varētu pārmākt, ir stipri pārspīlētas,” skarbi atklāta ir Pētersone-Godmane. Viņa piebilst, ka jāprot rast balansu starp sabiedrības emocionālo uztveri un attieksmi un to, ko šie cilvēki var dot mūsu valsts ekonomikai. “Ir uzņēmēji, kuri gatavi viņiem dot darbu, jo trūkst darbaroku,” saka Pētersone-Godmane un domā, ka diez vai bēgļi, kuri nolems palikt Latvijā, izvēlēsies veģetēt uz pabalstiem, jo tie nav tik lieli, lai varētu mierīgi dzīvot.
Rūpes pašvaldībām
Tieši pabalstu tēma likusi daļai sabiedrības paust sašutumu. Šobrīd vienam bēglim automātiski tiek piešķirts 256 eiro liels pabalsts iztikai, kā arī 49 eiro valodas apguvei, ko saņem nevis pats cilvēks, bet gan iestāde, kas nodrošina apmācību. Valdība gan pagājušajā nedēļā nolēma bēgļu pabalstu samazināt līdz 139 eiro, kas ir valsts minimālais iztikas līmenis. Sašutuma paudēji nu var būt apmierināti, taču kādas sekas būs šādam lēmumam, pagaidām varam tikai minēt. Pētersone-Godmane gan piebilst: ja līdz šim patvēruma meklētāji šo bēgļu pabalstu automātiski saņēma gadu, tad jaunā kārtība paredz, ka pabalsta izmaksa būs saistīta ar personas atsaucību, iesaistoties integrācijas pasākumos un darba meklējumos. Ja viņš pēc bēgļa statusa iegūšanas nolems palikt Latvijā, bet neizrādīs interesi par piedāvātajām iespējām, pabalstu var zaudēt.
Reģionālo mediju žurnālisti pauda bažas par to, ka beigās visas rūpes par bēgļiem būs jāuzņemas vietējām pašvaldībām. Pētersone-Godmane gan norādīja, ka ne valsts, ne pašvaldības pienākums nav nodrošināt ar dzīvesvietu vai darbu personu, kas ieguvusi bēgļa statusu un nolēmusi palikt Latvijā, par savu dzīvesvietu izvēloties kādu pilsētu vai novadu. Viņiem pašiem esot jāspēj sevi nodrošināt, taču skaidrs, ka, ņemot vērā šo personu ienākumus, viņi visdrīzāk ātri kļūs par vietējo sociālo dienestu klientiem. Darba meklējumos viņiem būs jādodas uz vietējo nodarbinātības aģentūru, un šobrīd nav skaidrs, vai novados varēs turpināt nodrošināt valodas apguvi pieaugušajiem. Izvēloties dzīvi ārpus “Muceniekiem”, viņiem līdzās vairs nebūs arī konsultantu, jo tie reģionos nestrādās.
Izklāstot šīs praktiskās lietas, viss likās skaidrs un saprotams, taču pašlaik tā visa ir tikai teorija, ko atzina arī runātāji. Par reālo rīcību varēs spriest tikai tad, kad pirmās patvēruma meklētāju grupas būs nogādātas Latvijā, ieguvušas vai neieguvušas bēgļa statusu un meklēs turpmāko savas dzīves ceļu. ◆
