Piektdien, 27. oktobrī, uz Pļaviņu apvedceļa notika ceļu satiksmes negadījums, kurā bija iesaistītas divas kravas automašīnas un viena vieglā automašīna.
Igaunis neieslēdz avārijas signālu
Piektdien pulksten 18 reidā kopā ar ceļu policijas darbiniekiem dodas arī “Staburags” — policijas darbiniekiem tikai pāris stundu līdz maiņas beigām, tomēr viņu darba ilgums reizēm ir neprognozējams. Tā notiek arī šoreiz — kārtībsargu darba diena ieilgst vēl pāris stundu, un mājās viņi var doties tikai ap pusvienpadsmitiem vakarā.
Kopā ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākajiem inspektoriem Arni Dārziņu un Artūru Kalvišu vispirms dodamies uz Skrīveriem kontrolēt ātruma ievērošanu uz Rīgas—Daugavpils šosejas. Pretimbraucošo automašīnu vadītāji brauc diezgan kārtīgi, ātrumu cenšoties nepārsniegt. Šķiet, te vairs nav nekā darāma, un, tikuši līdz Skrīveru robežai, dodamies atpakaļ. Tomēr policistu uzmanību pēkšņi piesaista kāda pretimbraucoša automašīna VW Transporter, kurai nedeg viens gaismas lukturis. Pie stūres ir 1984. gadā dzimis Igaunijas pilsonis, kurš, policistu apstādināts, ir laipns, pieklājīgs un pat pasmaida — kaut kas neesot kārtībā ar vadiem, viņš esot centies sataisīt, bet nav izdevies, tā nu braucis bez vienas gaismas. Arnis Dārziņš norāda, ka bez degoša gaismas luktura nedrīkst braukt — bojājums nekavējoties jānovērš vai jābrauc ar iedegtām avārijas ugunīm. Šoferis atteic — neesot zinājis, ka jāieslēdz avārijas signāls. Policisti noformē administratīvā pārkāpuma protokolu — par pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai piemērot naudas sodu līdz 15 eiro, šoreiz viņi izsaka brīdinājumu, jo primārais nav sodīt, bet gan panākt, lai autovadītājs ievēro noteikumus. Tālāk, Rīgas virzienā, Igaunijas pilsonis turpina braukt ar mirgojošām avārijas signāllampām.
Ekstrēmi drosmīgs brauciens
Pēc tam policisti nolemj doties uz Skrīveru centra pusi, jāpakontrolē kārtība tur, piemēram, vai gājēji nēsā atstarojošas vestes. Tomēr nevienu nesastopam. Līdz centram netiekam, jo pulksten 18.52 atskan zvans no dežūrdaļas — pēc sākotnējās informācijas, uz Pļaviņu apvedceļa vieglajai automašīnai esot uzkritis baļķis, tomēr neviens cilvēks neesot cietis.
Nekavējoties traucamies uz Pļaviņām, un tas ir ātrs ekstrēms brauciens — cauri Skrīveriem, Koknesei un Pļaviņām ar iedegtām bākugunīm un skaņas signāliem. Lai gan šādos gadījumos autovadītāju pienākums ir dot ceļu policijas transportlīdzeklim, ne visi to ievēro, dažs apstājas ceļa malā, bet liela daļa autovadītāju turpina braukt.
Jāteic, ka tas bija ekstrēmi drosmīgs brauciens. Arnis Dārziņš piebilst, ka tādiem ir sagatavojies, mācoties ekstrēmās braukšanas kursos Spilves lidlaukā. Eksāmenā bijis jānokārto gan teorētiskais pārbaudījums, gan jāpierāda braukšanas prasme, izbraucot konusus, apļus, “čūskas” un citus šķēršļus, ekstrēmi bremzējot.
Visiem
palaimējas
Kad nokļūstam uz Pļaviņu apvedceļa, ir jau tumšs, vien mirgo triju negadījumā iesaistīto automašīnu ugunis. Ieraugām, ka baļķvedējs ir tukšs, tajā nav neviena baļķa, arī apkārtnē to nav, bet uz ceļa nokritis liels un smags metāla gabals. Policisti iededz automašīnas zilās mirgojošās bākugunis, pievēršot garāmbraucēju uzmanību notikušajam ceļu satiksmes negadījumam. Iedeguši lukturus, viņi dodas skaidrot, kas noticis. Pēc informācijas ievākšanas top skaidra kopējā notikuma aina un var sākt noformēt ceļu satiksmes negadījuma protokolus, pārbaudīt datus, mērīt attālumus, veikt fotofiksāciju, visiem autovadītājiem pieprasīt paskaidrojumus, kurus viņi raksta paši ar savu roku. Policijas darbinieki visiem izskaidro, kurā apdrošināšanas firmā vērsties zaudējumu kompensācijas pieprasīšanai.
Darbs prasa apmēram pusotru stundu, un to apgrūtina tumsa un garāmbraucošās “fūres”, vēlāk sāk arī līt. Darba apjoms ir lielāks nekā parasti, jo iesaistītas trīs automašīnas, turklāt vienam autovadītājam, kurš ir Krievijas pilsonis, daudz kas jāpārtulko krieviski, lai viņš visu saprastu. Veidlapas ir arī krievu un angļu valodā, lai citu valstu pilsoņiem paskaidrojumu rakstīšana būtu vieglāka.
Policisti autovadītājus informē, ka kopā ar viņiem ir arī vietējās avīzes pārstāvis, bet visi trīs autovadītāji ir laipni un labvēlīgi noskaņoti, nevienam nav iebildumu ne pret fotografēšanu, ne informācijas sniegšanu. Un kā gan ne — jāpriecājas, ka neviens cilvēks nav cietis, jo varēja būt visādi. Arnis Dārziņš vērtē, ka visiem tiešām palaimējies, jo sliktākajā gadījumā satiksme uz apvedceļa būtu jāslēdz uz kādām trijām stundām.
“Kaut kas tāds pirmo reizi!”
“Braucu pa Pļaviņu apvedceļu un pat nemanīju, ka automašīnai būtu kas nokritis, ko gan tur aizmugurē var manīt, ir tumšs, spoguļos arī nekā neredzēju. Kāds cits smagās automašīnas vadītājs pa rāciju man paziņoja — tavai mašīnai nokrita kaut kāds dzelzs gabals. Visās smagajās automašīnās ir rācijas, lai varētu sazināties,” “Staburagam” stāsta 1970. gadā dzimušais automašīnas Volvo ar piekabi vadītājs un atklāj, ka viņš ir no Aizkraukles, bet strādā Limbažos. “Apbraucu loku un atgriezos notikuma vietā, ieraudzīju, ka uz ceļa ir nokritusi baļķvedēja metāla statne, kas no sāniem kravā notur baļķus, tos atbalsta. Apsēju to ar atstarojošu materiālu, lai kāds neuzbrauc virsū. Nezinu, kā tas varēja gadīties, jo no rīta visas statnes pārbaudīju, viss turējās, skrūves ir cieši pievilktas. Kaut kas tāds notika pirmo reizi. Statnes katru rītu pārbaudām, skatāmies, vai ir pievilktas visas skrūves, lai viss būtu kārtībā.”
Policijas darbinieki atzinīgi vērtē to, ka kravas mašīnas vadītājs notikuma vietu nepameta, bet atgriezās un sagaidīja policiju. Savukārt viņš uzteic policiju, ka tā ieradusies operatīvi.
Pārsit riepas, sabojā motora pārsegu
Metāla statne krītot, iespējams, uz ceļa kūleņoja, pēc tam atsitās pret pretimbraucošās kravas automašīnas riepu, to pārsitot, bet pēc tam iekrita pretējā joslā un uzkrita vieglajai automašīnai Renault Trafic, kas brauca aiz baļķvedēja, iebuktējot motora pārsegu, bamperu un pārsitot riepu.
“Sākumā domāju, ka pārsprāgusi riepa, izkāpu, apskatījos, tā ir tukša,” stāsta 1966. gadā dzimušais Krievijas pilsonis, kurš vadīja kravas automašīnu DAF. Kad viņš tālāk ieraudzījis kokvedēja automašīnu un līdz tai aizgājis, sapratis, kas noticis.
Arnis Dārziņš pēc apskates viņam atļauj nomainīt saplēsto riepu, un šo darbu autovadītājs, uzvilcis atstarojošu vesti, veic diezgan ilgi, jo tas nav viegls darbs, turklāt tumsā, kad jāizmanto gaismas lukturis un garām brauc “fūres”.
Arī sabojātās automašīnas Renault Trafic vadītājs no Madonas puses, kurš dzimis 1964. gadā, vēlāk nomaina riepu. Automašīna ir tādā tehniskajā kārtībā, lai varētu turpināt ceļu. “Kad uzkrita dzelzs gabals — tas bija viens mirklis, pat nobīties nepaspēju,” viņš stāsta. “Katram tā var gadīties. Paldies Dievam, ka neviens nav cietis!”
Pēc visu dokumentu noformēšanas Volvo vadītājs ar celtni iekrāva statni automašīnā un aizbrauca.
Arnis Dārziņš komentē, ka saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem ikvienam autovadītājam pirms braukšanas ir jāpārliecinās par transportlīdzekļa tehnisko kārtību, lai neradītu bīstamas vai traumējošas situācijas un zaudējumus. Kāds sods tiks piemērots Volvo vadītājam, par to lēmumu pieņems Aizkraukles Ceļu policijas priekšnieks. ◆
