Valsts valodas centrs piemērojis 25 latu naudassodu kādas kafejnīcas vadībai par to, ka ēdienkarte bija uzrakstīta tikai krievu valodā.
Valsts valodas centrs piemērojis 25 latu naudassodu kādas kafejnīcas vadībai par to, ka ēdienkarte bija uzrakstīta tikai krievu valodā. Kafejnīcas ēdienkartē bijis “Lukovij klops” un citas latviešu valodā nesaprotamas lietas. Lai gan Valodas likumā paredzēts, ka privāto iestāžu, organizāciju, uzņēmumu darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajām personām valsts valoda lietvedībā un dokumentos jālieto tad, ja viņu darbība skar sabiedrības intereses, nereti tā nenotiek.
Tas ir tikai viens no gadījumiem, kad Latvijā sodīti darbinieki vai uzņēmumu vadītāji, kuri valsts valodu nelieto nemaz vai lieto to nepietiekamā apjomā. Diezin vai pat nelielam uzņēmumam sods par valsts valodas nelietošanu, kas paredzēts līdz 50 latiem, būtiski ietekmētu budžetu.
Šogad par valsts valodas nezināšanu Latvijā jau sodīti vairāki autovadītāji, skolotāji, medmāsas, uzņēmumu īpašnieki, frizieres, apkopējas un pat Latvijas hokeja izlases galvenais treneris Oļegs Znaroks.
2007. gadā Valsts valodas centra inspektori pārbaudes veikuši 3083 uzņēmumos, iestādēs un organizācijās, pārbaudījuši 5098 darbiniekus un pašnodarbinātās personas. Pērn konstatēta 481 valsts valodas prasmes apliecība ar viltojuma pazīmēm. Izskatītas 2063 administratīvo pārkāpumu lietas un sodīts 721 cilvēks, iekasēta kopsummā 12 320 latu liela sodanauda.
Arī Aizkraukles pilsētas veikalu plauktos ik dienu var ieraudzīt preces, kuru nosaukumos trūkst kādas garumzīmes, mīkstinājuma zīmes vai tieši otrādi — to ir par daudz. Jau labu laiku “Krābju salatus” un “Cisiņu miklu” var nopirkt tepat pilsētas centra veikalā, kas pieder SIA “Enhars”. Cerēju, ka pārdevējas būs šīs gramatikas kļūdas novērsušas jau pirms pāris mēnešiem, bet nekā. Vislielākā jautrība bija, kad, iegādājoties sniega lāpstu, aprakstā skaidri un gaiši bija rakstīts “Sviesta trauks”…
Var jau sodīt dažus cilvēkus, iekasēt miniatūru summu un “pētīt”, kurš runā latviešu valodā un kurš ne, bet niecīgie sodi neatturēs cilvēkus nevērīgi izturēties pret valsts valodu. Vajadzīga citāda valsts politika un mūsu pašu, latviešu, attieksme pret savu valodu, runājot tajā arī tiem, kuri to nevēlas saprast vai ignorē.
